Rekomendāciju iniciatori ir Latvijas anesteziologi reanimatologi. Neviens no viņiem nevēlas nonākt situācijā, kad pacientu, kuri nespēj elpot paši, ir vairāk nekā pieejamo mākslīgo plaušu ventilatoru. Taču, ja tā notiek, jāzina, kā rīkoties.
Šādi plāni pieņemti daudzās pasaules valstīs. Arī Latvijas vadlīnijas paredz pacientus prioritizēt jeb dalīt.
“Mēs ceram, ka stunda X nekad nepienāks. Bet, ja tā pienāk, un ir trīs ventilatori un pieci pacienti, ārsts ir izmisumā. Viņam ir vajadzīgs kaut kāds rāmis. Tās nav vadlīnijas vienam ārstam. Viens ārsts neko nepieņem. Šādus lēmumus pieņem konsīlijs,” norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
“Rekomendācijas domātas tikai Covid-19 pandēmijas laikam un tikai situācijā, ja aizņemti vairāk nekā 90% mākslīgās plaušu ventilācijas gultasvietu. Tad pacienti tiks dalīti četrās grupās, katrai piešķirot savu krāsu,” skaidroja Aizsilniece.
Zilā krāsa nozīmē, ka prognozējama augsta mirstība, mākslīgā plaušu ventilācija netiek uzsākta, nodrošina paliatīvo aprūpi.
Sarkanā – ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija). Jānodrošina maksimāla pieejamā ārstēšana, atveseļošanās procents ir augsts.
Dzeltenā – pacienti, kuru stāvoklis nav tik smags, intensīvā terapija un mākslīgā plaušu ventilācija tiek nodrošināta arī viņiem, ja nav pretendentu no sarkanās grupas.
Zaļā – pacienti, kuriem nemaz nav nepieciešama tik intensīva ārstēšana.
“Vismaz lielākajā daļā valstu tad stājas spēkā princips – lielākais labums lielākam cilvēku skaitam. Un kā izvēlēties? Kam ir lielākas iespējas izdzīvot un kam būs labāka kvalitāte?” pauda Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska.
Profesore, kura konsultēja vadlīniju izstrādātājus, atzīst, ka no bioētikas viedokļa pacientu dalīšana ir pieļaujama. Taču, izslēdzot jebkādas diskriminācijas pazīmes, balstoties vienīgi uz medicīniskām indikācijām.
“Un kādas tad ir alternatīvas? Loterija, bet no ētikas viedokļa loterija būtu vēlama, kur visiem ir vienāda situācija. Tad droši vien ētikas speciālisti teiktu – loterija. Un otra – rindas kārtībā. Nevērtējot, piedāvāt pēc kārtas,” sacīja Mežinska.
“Ja izvēlētos loteriju vai rindas kārtību, arī tad būtu netaisnības sajūta. Bet katastrofu situācijās nav risinājuma, kas radītu taisnīguma sajūtu,” atzina Mežinska.
Plānam ir arī Veselības ministrijas akcepts, jo ministres padomniece bija darba grupā.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka šis ir taisnīgākais un godīgākais veids, kā mēs rekomendētu. Tās nav vadlīnijas, tās ir rekomendācijas," norādīja veselības ministres padomniece pacientu pieredzes jautājumos Anna Žabicka (“Attīstībai/Par!”).
Dokuments izstrādāts jau pavasarī.
“Šis plāns nav slepens. Tas ir publiski pieejams. Bet pamatā tas ir domāts ārstiem, bet tas skar ikviena cilvēka pamattiesības uz dzīvību!” sacīja Anna Žabicka.
Un tieši šo pamattiesību aizskārumu būtu iespējams apstrīdēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja izrādītos, ka pacients nav pieslēgts pie mākslīgās plaušu ventilēšanas tieši iekārtu trūkumu dēļ, brīdina Satversmes eksperts Edgars Pastars.
“Izskatās riskanti, bet ne neiespējami. Pacientu prioritizēšana nav aizliegta, jautājums, ar kādu mērķi tas notiek,” pauda konstitucionālo tiesību eksperts Pastars.
Viņš uzsvēra, ka šīm vadlīnijām nepieciešams likuma ietvars.
“Valstij ir jāpierāda, ka ir izdarījusi visu iespējamo, visu nodrošinājusi. Vai ekipējumu, vai iekārtas nodrošinājusi. Tā nav ārsta vai slimnīcas vaina. Tikai tad Eiropas Cilvēktiesību tiesā valsts var cerēt uz uzvaru. Citādākā gadījumā – vai tā ir pandēmija vai nav, ir 2. pants – cilvēkam ir tiesības uz dzīvību,” skaidroja Pastars.
Pēc iekārtu iepirkumiem pavasarī valstī pieejamas vairāk nekā 500 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas. Ar smagu Covid-19 gaitu slimnīcā šobrīd ārstējas deviņi. Tātad šodien noslogoti 1,8% no visiem ventilatoriem. Vadlīnijas stātos spēkā, ja noslodze būtu pāri 90%.
Protams, slimnīcu intensīvo terapiju nodaļās plaušu ventilāciju izmanto arī daudziem citiem pacientiem.
Ārsti uzsver – mums katram ir jādara maksimālais, lai līdz šim krīzes plānam reanimatologiem nebūtu jānonāk.
“Es gribētu visus Latvijas iedzīvotājus aicināt atcerēties, ka galvenais mūsu spēks ir laba imunitāte. Ir vīrusi, pret kuriem varam vakcinēties. Ir, pret kuriem ne. Bet visām baktērijām un visiem vīrusiem galvenais pretspars ir imunitāte. Būt atbildīgiem, būt pozitīviem un ievērot visu iespējamo higiēnu,” sacīja Aizsilniece.
Distancēšanās, masku valkāšana un roku mazgāšana var gan attālināt, gan novērst ar Covid-19 pacientiem pārpildītas intensīvās terapijas nodaļas.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga, un 14 dienu kumulatīvais Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedzis 25 gadījumus. Pieaug arī rindas uz Covid-19 testiem, un cilvēki bez simptomiem jau ir aicināti uz pārbaudi nepieteikties.
Reaģējot uz slimības izplatību, valdība nolēma, ka sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā no 7. oktobra ir obligātas. 13. oktobrī valdība lēma, ka maskas jāvalkā arī sabiedriskās vietās, kur uzturas vairāk nekā 15 minūtes. Pašlaik Latvijā publiskos pasākumos iekštelpās var pulcēties līdz 500 cilvēkiem, brīvā dabā – līdz 1000. Privātos pasākumos iekšā var pulcēties 30, bet ārā - 300.
