Noteikumus rakstītāji no Civilās aviācijas administrācijas un jaunās gaisa kuģošanas nozares organizācijas cer, ka šis mazās aviācijas paveids Latvijā tikai uzplauks un nesapīsies arvien jaunos birokrātiskos šķēršļos.
Visā pasaulē pa radio vadāmie lidaparāti - gan tie kas atgādina mazas lidmašīnas, gan vairāku rotoru helikopteri, pēdējos gados iegūst arvien plašāku pielietojumu gan izklaidē gan saimnieciskā darbībā. Tie filmē, novēro un pat piegādā kravas. Vienlaikus pieaug ar tiem saistītu negadījumu skaits, tostarp arī mūsu valstī. Visbiežāk - ja šādu dūceni lidina virs cilvēku pūļiem un tas kādam uzkrīt tehniskas vai pilota kļūmes dēļ.
Valdības dienaskārtībā drīz var nonākt pirmie noteikumi, kam jāsāk sakārtot šī strauji augošā aviācijas nozare. Noteikumi izstrādātāji grasās panākt, lai dūceņu lidināšanas priekus var baudīt gan tie, kam lidaparāts ir rotaļlieta, gan tie, kas ar to palīdzību pelna naudu.
“Lai nenotiek tā, ka šie cilvēki paliek ārpus jebkāda regulējuma. Jaunie noteikumi ir diezgan vispārīgi pasaka lietas, ko drīkst darīt, atstājot specifiskus gadījumus Civilās aviācijas administrācijas pārziņā,” skaidro Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.
Jaunie noteikumi paredz brīvu izmantošanu droniem, kas nav smagāki par pusotru kilogramu. Galvenā prasība būs, lai aparāts būtu reģistrēts un varētu noskaidrot, kam tas pieder, ja kādu apskādējis. Tāpat Latvijas gaisa satiksmes mājaslapā jāuzzina, kur atrodas izvēlētā lidojuma vieta. Piemēram, Rīgā ir teritorijas, virs kurām aizliegts lidot vai arī nedrīkst pacelties augstāk par 50 metriem. Pārējā valsts teritorijā, izņemot pārlidojumiem slēgtos objektus, ierobežojums ir 120 metri. Šī robeža attiecas arī uz aparātiem, kas ir smagāki par pusotru kilogramu, bet nepārsniedz 25 kilogramus, taču bez saskaņošanas tiem atļauts lidināties tikai ārpus apdzīvotām vietām.
“Tajā pašā laikā ir noteiks, ja pilots, kas pilotē dronu, redz gaisa kuģi, viņam ir jānolaiž aparāts lejā,” skaidro Gorodcovs.
Droniem, ko gribēs pacelt virs masu pasākumu dalībniekiem, būs jābūt avārijas izpletņiem un organizatoru atļaujai. Ja aparāts būs smagāks par pusotru kilogramu, atļauja būs jāprasa arī Civilās aviācijas administrācijai. Jaunā regulējuma tapšanā lielu lomu spēlējušas nozares organizācijas.
“Mēs vēlētos, lai striktāk būtu nodalīta komerciāla un nekomerciāla dronu izmantošana, jo - ja ar to nodarbojas biznesa vajadzībām, ir jāspēj pierādīt, ka tava saimniecība ir atbilstoši sakārtota un piloti ir profesionāli,” saka Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols.
Tālvadības gaisa kuģu regulējums ir jauna joma arī Eiropas Savienības birokrātiem, un attiecīgas regulas gaidāmas šo divu gadu laikā. Līdz tam nacionālie regulētāji neaizrausies ar jaunradi un gaidīs Briseles vadlīnijas. Tām jāpasaka, pie kāda drona pults un kādu mērķu labad drīkstēs ķerties tikai sertificēts pilots. Tāpat jānosaka, kādām tehniskām prasībām jāatbilst aparātiem, lai īstenotos pagaidām fantastikas filmās redzamie skati, kad dūceņus vada mākslīgais intelekts.
