Ļaut studentiem pašiem veidot savu studiju plānu un veicināt sadarbību starp dažādām zinātniskajām un studiju disciplīnām – ar šādu motivāciju Tartu Universitāte īstenojusi reformu – līdzšinējās deviņas fakultātes un četras koledžas apvienojusi četrās lielās fakultātēs.
Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks to vērtē kā nozīmīgu soli augstskolas attīstībā. Arī Latvijā sākta reformēšanās. “Latvijas Universitāte šeit iet mazliet citu ceļu.
Mēs arī virzāmies uz četrām - nevis uz fakultātēm, bet uz akadēmiskajiem centriem, kas apkopos līdzīgā virzienā strādājošās fakultātes, institūtus un arī koledžas,” stāsta Muižnieks.
Tātad mērķi līdzīgi kā Tartu Universitātē, tikai administratīvā pārraudzība cita. Arī reformas finansējums cits – atrodot naudu nevis universitātes pamatbudžetā, kā to izdarīja Tartu, bet piesaistot Eiropas Savienības naudu. “Tikai ar valsts finansējumu - domāju, ka tas būtu par maz. Un jāatzīmē, ka mums, uz studentu rēķinot, ir divreiz mazāks finansējums no valsts budžeta nekā Tartu,” piebilst rektors.
Arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis norāda, ka Latvijā bez “piešprices” no valsts puses reformas īstenot nav iespējams. Tajā pašā laikā piebilst – apvienot fakultātes un ļaut studentiem brīvāk izvēlēties savu studiju programmu tehniskas ievirzes augstskolā nav tik aktuāli.
“Tur nevar būt, ka students izvēlas noteiktu priekšmetu skaitu un kaut ko apgūst. Tāpat kā Būvniecības fakultātē, tāpat arī Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē ir noteikta priekšmetu kopa un studiju programmas, kuras jāapgūst un kur nevar pateikt – es mācīšos elektrotehnikas teorētiskos pamatus, bet nemācīšos elektrību un magnētismu. Tad nesanāk tas speciālists beigās,” skaidro Ribickis.
Tas gan nenozīmē, ka RTU dažādu nozaru zināšanu apvienošanas iespējas neizmantotu nemaz. “It īpaši es gribētu minēt Rīgas Stradiņa universitāti, kura mums ir tāds stratēģiskās sadarbības līgums. Mēs kopā ar mediķiem taisām medicīnas inženierzinātņu studiju programmu un farmācijas tehnoloģiju studiju programmu, kurā iesaistīti mācībspēki no vairākām universitātēm. Un tas ir tas ceļš, uz kuru arī Eiropa dodas,” stāsta RTU rektors.
Vēl viens faktors, kas ļautu augstskolām būt elastīgākām attiecībā uz pārmaiņām, ir stratēģiskus lēmumus pieņemt nevis augstskolas iekšienē – Senātā, bet gan veidot padomi, kurā teikšana būtu arī uzņēmējiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem.
