Ar šo gadu maksāt ik semestra stipendijas 50 līdz 100 eiro apmērā Ludzas pilsētas ģimnāzijas, Ludzas 2. vidusskolas un vakarskolas jauniešiem, kuru vidējā atzīme būs astoņas balles, uzsāk Ludzas novada pašvaldība. Novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs atzīst, lēmums maksāt stipendijas par sekmēm saistīts daļēji arī ar to, ka apkārtējie novadi saviem skolēniem jau nodrošina bezmaksas pusdienas, maksā stipendijas, apmaksā autovadītāja B kategorijas tiesību iegūšanu, tādējādi radot konkurenci:
“Mēs vērtējam arī to, ka vairāki apkārtējie novadi šādu kārtību jau ir ieviesuši. Skaidrs, ka arī mums jābūt konkurētspējīgiem. Varbūt kādu skolēnu šī stipendija motivēs izvēlēties skolu, un tas arī var būt viens no faktoriem, kas liek maksāt skolēniem stipendiju.”
Skolēnu stipendijām atvēlētās summas un iespējamais stipendiju saņēmēju loks pašvaldībās atšķiras.
“Ir arī vairāki kritēriji - skolēnam ir jāpiedalās ārpusskolas darbā, jāievēro kārtības noteikumi skolā, audzēkņi nedrīkst būt saukti pie administratīvās atbildības, ,ja viņam piedāvā startēt olimpiādē, viņš nedrīkst atteikties, ja grib saņemt stipendiju,” saka Mekšs.
Ludzas pašvaldības kaimiņu Kārsavas novadā pašvaldība stipendijas audzēkņiem, ņemot vērā tikai mācību sekmju rezultātus, maksā jau trīs gadus. Stipendiju 15 līdz 30 eiro apmērā saņem tie vidusskolēni, kuru vidējā atzīme pārsniedz septiņas balles. No pašvaldības budžeta gadā tam tiek izlietoti līdz 6 tūkstošiem eiro, stāsta Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts:
“Šī stipendija tika pieņemta ar mērķi, lai motivētu izglītojamos mācīties pēc iespējas labāk, un arī nav noslēpums - mums blakus divu kilometru attālumā ir Malnavas koledža, kurā šī posma audzēkņi saņem daudz, daudz lielākas stipendijas.”
Edgars Puksts uzsver, ka pirms trim gadiem, ieviešot šo sistēmu, skolēni neticēja, ka tas varētu būt ilgstošs pasākums, taču sekmīgo skolēnu piemērs un arī iespēja tikt pie kabatas naudas nospēlējusi savu lomu:
“Pa šiem gadiem 2015. gadā no kopējā vidusskolēnu skaita 37% saņēma pašvaldības stipendiju, 2016. gadā tie bija jau 44%, un šinī mācību gadā jau no visiem vidusskolas posma izglītojamajiem 61% ir stipendija. Tas liecina, ka tomēr skolēni cenšas, seko līdzi savām sekmēm, un ir arī audzinošais moments, jo jaunieši grib nopelnī savu kabatas naudiņu.”
Kārsavas novada pašvaldības vadītāja Ināra Silicka uzsver, ka
pašvaldība šādā veidā ne tikai motivē skolēnus mācīties, atbalsta viņu ģimenes, cenšas noturēt skolēnu savā skolā, bet arī īsteno pašvaldībai finansiāli izdevīgāko problēmas risinājumu.
“Man liekas negodīgi, ka ir jāmaksā tādas milzīgas summas, ja skolēns ir deklarēts novadā, bet mācās kaut kur citur, piemēram, Rēzeknē, jo šie starpnovadu norēķini ir nepamatoti lieli. Un mums ir jārēķina - vai mēs maksāsim par to, ka kārsavietis mācīsies Rēzeknē un mums būs 300 - 200 eiro mēnesī jāmaksā, vai mēs maksāsim viņam stipendiju. Un, protams, ka mēs esam ieinteresēti, maksājot stipendiju, saturēt skolēnus šeit, jo tas ir izdevīgi gan priekš novada šodien, gan priekš rītdienas,” uzskata Silicka.
Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Ineta Juhņeviča uzsver, ka dienests atbalsta pašvaldību finansējumu skolēniem, taču svarīgi, kādam mērķim šī nauda ir paredzēta - vai tomēr tas ir stimuls mācībām, vai cenšanās skolēnu noturēt savā skolā:
“Mūsuprāt, nebūtu veicināms, ja pašvaldība maksā skolēniem stipendijas, lai noturētu viņus skolā. Mūsuprāt, šāds finansiāls atbalsts nav noteicošais stimulējošais faktors mācīties labāk. Kvalitātes dienesta ieskatā skolēnus noteikti vairāk piesaista radoši, iedvesmojoši pedagogi, mācību darbu veicinoša draudzīga skolas vide.”
Statistikas par to, cik skolas Latvijā maksā saviem skolēniem par labām sekmēm mācībās un labu uzvedību, nav. Taču ar katru gadu sarūkošais skolēnu skaits un plānotā vidusskolu reforma liek pašvaldībām meklēt iespējas ja ne palielināt skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, tad vismaz noturēt vietējos jauniešus.
