ĪSUMĀ:
- LIZDA iestājas par brīvprātīgu vakcinēšanos pret Covid-19.
- Prasa ļaut strādāt ar jebkuru Covid-19 sertifikātu – vakcinēts, izslimojis, testēts.
- Neprasa testus apmaksāt valstij, bet prasa atzīt arī lētākus testus, kas pieejami aptiekās.
- LIZDA arī prasa veselības apdrošināšanas polises pedagogiem, zinātniekiem un tehniskajiem darbiniekiem.
- LIZDA sola aptaujāt skolotājus par vakcinācijas argumentāciju.
- Vēlas tiesības skolām zināt par vecāku vakcinēšanās aptveri.
- IZM tic, ka ir iespējams izvairīties no obligātas pedagogu vakcinācijas.
-
Ministre polises skolotājiem nesola, bet pieļauj apmaksātu brīvdienu pēc potēšanās.
Prasa ļaut strādāt arī testētajiem
LIZDA pieprasa brīvprātīgu skolotāju vakcināciju pret Covid-19, kā arī ļaut strādāt Covid-19 pārslimojušajiem un testētajiem skolotājiem. Tiesa, testus apmaksātu paši pedagogi.
"Arodbiedrība iestājas par katra indivīda un sabiedrības drošību. Tieši tādēļ, joprojām uzsverot brīvprātības principus, LIZDA atbalsta regulāru testu nepieciešamību nevakcinētajiem pedagogiem, kas tiktu apmaksāti no personu privātajiem līdzekļiem," paziņojumā medijiem norādīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.
LIZDA grasās likumdevēju līmenī aktualizēt jautājumu par testiem, kuru rezultāts tiek uzskatīts par derīgu strādāšanai klātienē. Proti, arodbiedrība uzskata, ka par derīgu būtu jāuzskata ne vien laboratorijā veiktie, bet arī lētākie, aptiekās nopērkamie siekalu testi.
Vienlaikus LIZDA prasa apmaksāt testus tiem, kuri nedrīkst vakcinēties veselības apsvērumu dēļ. Šādā gadījumā iemeslus, kādēļ pedagogs nevar vakcinēties, varētu apliecināt ģimenes vai ārstējošais ārsts, uzskata arodbiedrība, kura arī vēlētos apmaksātas konsultācijas pie speciālistiem, ja ģimenes ārsts neiesaka vakcinēties.
Lūgt Veselības ministrijai izstrādāt noteikumus, kādu slimību un diagnožu gadījumā nedrīkst vakcinēties pret Covid-19.
Arodbiedrībai ir bažas par to, ka, nosakot potēšanos kā obligātu, jau tā akūtais pedagogu trūkums kļūtu vēl lielāks.
Kā panākt plašāku skolotāju potēšanos?
LIZDA uzskata, ka sasniegt augstu vakcinācijas aptveri nozarē ir iespējams arī bez obligātās vakcinācijas ieviešanas, jo vairums pedagogu, kuri joprojām kavējas saņemt vakcīnu pret Covid-19, iepauzē nevis ideoloģisku iebildumu dēļ, bet nespējot rast atbildes uz individuāliem ar veselības stāvokli saistītiem jautājumiem.
Neizlēmušos pedagogus varot mobilizēt ar citām metodēm, piemēram, sniedzot daudz individuālāku informāciju par vakcīnas ietekmi uz katra konkrētā cilvēka veselību ar tikai viņam raksturīgajām diagnozēm. LIZDA ieskatā jānodrošina skolotājiem:
- papildu konsultācijas pie ģimenes ārstiem un speciālistiem,
- apmaksāta brīvdiena pēc vakcīnas saņemšanas,
- rehabilitācija vakcinētajiem, ja tomēr inficējas un smagi pārslimo,
- apmaksāt veselības apdrošināšanas polisi.
Lai izprastu pedagogu kavēšanās iemeslus, arodbiedrība sola izglītības iestāžu tīklos izplatīt anketas, ar kuru palīdzību centīsies noskaidrot izplatītākās bažas, bailes un arī gatavību pamest profesiju, ja vakcinācija tiks noteikta kā obligāta.
Vairāki LIZDA padomes locekļi esot uzsvēruši, ka daudzos pedagogos, kuri jau bija izlēmuši vakcinēties pret Covid-19, ierosme par obligāto vakcinēšanos radījusi asu pretreakciju.
LIZDA arī vēlas tiesības izglītības iestādēm zināt, cik drošā vidē strādā pedagogi, proti, zināt par vecāku vakcinēšanās aptveri.
Pret vakcināciju atturīgas attieksmes iemeslu vidū varētu būt arī skolotāju personīgie aizspriedumi, ar kuriem var tikt galā pašizglītības ceļā, uzskata Preiļu starpnovadu arodorganizācijas vadītājs Andris Pakers.
“Katram cilvēkam laikam vajag vairāk palasīt. Varbūt vajag... Ir jau ļoti daudz kas publicēts, ļoti daudz ir. Vai tie ir kaut kādi veci aizspriedumi, man pat citreiz tā liekas. Tomēr jābalstās uz zinātnes sasniegumiem, nevis uz kaut kādiem pieņēmumiem, kas izskan ļaužu valodās,” pauda Pakers.
Arī ministre iestājas par brīvprātību
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) neizslēdza pedagogu obligātu vakcināciju, taču uzsvēra, ka nekādi lēmumi par to vēl nav pieņemti.
“Es joprojām ticu, ka mēs varam paspēt arī bez šādiem piespiedu mehānismiem. Tie rādītāji, manuprāt, ir ļoti iepriecinoši. Tie ir 54% kopš aprīļa, kad arī tikai daļai pedagogu bija iespēja vakcinēties. Tas nav sliktākais rādītājs,” sacīja ministre.
Viņa uzsvēra, ka pedagogus informēs par vakcīnu iedarbību uz cilvēka organismu arī turpmāk: “Mums ir iepirkums video kampaņām. Pagājušajā valdības sēdē tika prezentēti, ja nemaldos, 11 priekšlikumi no Izglītības un zinātnes ministrijas, kur gan mēs semināros atgādināsim par to un skaidrosim, pieaicinot mediķus, gan mums būs videokampaņas skaidrojošās, gan, protams, mēs izvietosim arī visus materiālus, ko mums Veselības ministrija varēs piedāvāt.”
Par priekšlikumu piešķirt veselības apdrošināšanu vakcinētajiem pedagogiem Muižniece ir skeptiska un šaubās, vai to varētu atbalstīt.
Taču ir apsverama papildu apmaksātas brīvdienas piešķiršana par vakcināciju pret Covid-19, uzskata ministre.
Tikmēr dažādām organizācijām nozarē viedokļi šajā jautājumā atšķiras. Ļoti aktīvi kļuvuši skolēnu vecāki, un vietnē "Manabalss.lv" šobrīd vāc parakstus, lai skolotājiem potēšanos noteiktu kā obligātu.
Arī biedrībā "Vecāki par izglītību" ir šāda nostāja. "Mums, vecākiem, nav saprotams šī LIZDA viedokļa maiņa, jo aprīlī LIZDA gāja ar lūgumu, lai skolotājiem atver ātrāk [prioritāro grupu], lai varētu paspēt vēl mācīties klātienē. Un šobrīd jau ir citādāk. Kādēļ ir šī maiņa? Šobrīd ir tiesības vakcinēties, nevakcinēties. Un ir arī tiesības uz izglītību klātienē. Un kuras tiesības šobrīd ir svarīgākas?" pauda biedrības vadītāja Silvija Titova-Meija.
KONTEKSTS:
Izglītības nozarē Covid-19 vakcinēto īpatsvars ir 53%, tostarp pirmsskolā vakcinēti ir 41% darbinieku, vispārējā izglītībā – 56% un augstākajā izglītībā – 74%
Šonedēļ valdība konceptuāli vienojās, ka varētu dot darba devējiem tiesības atbrīvot no amata darbiniekus. Tāpat plānota obligāta vakcinēšanās ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs. Valsts un pašvaldības iestādēs klātienē varēs apkalpot darbinieki ar Covid-19 sertifikātiem. To vajadzēs arī darbiniekiem, kas nodrošina iestādes vai uzņēmuma darba nepārtrauktību.
Iepriekš lūgumu nogaidīt ar lēmumu obligātu vakcināciju pret Covid-19 pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) cerībā, ka pedagogu vakcinācijas tempi tuvāko divu nedēļu laikā varētu pieaugt. Vienlaikus arodbiedrībā apliecināja, ka skolotāji apzinās akūto nepieciešamību septembrī atgriezties pie klātienes mācībām un vakcinācijas nozīmīgo lomu šajā procesā.
