Viņa norādīja, ka arodbiedrībai padomā ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi, lai cīnītos ar pedagogu trūkumu. Jau zināms, ka Covid-19 sertifikāta neesamība likusi no skolām aiziet ap 600 pedagogiem.
Vanaga uzskata, ka pedagogi bez Covid-19 sertifikāta varētu strādāt attālināti, taču par šādu ieceri nepieciešamas plašākas diskusijas.
Saistībā ar samērīgu skolotāju darba slodzi Vanaga skaidroja, ka Latvijā pedagogiem ir liels kontaktstundu īpatsvars, kas daudzus noved pie izdegšanas. LIZDA vadītāja norādīja arī uz vajadzību palielināt atalgojumu un pedagoga profesijas prestiža celšanu.
Rūnājot par pedagoga profesijas prestiža celšanu, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvija prasības skolotāja profesijai nemitīgi pazemina.
Daniela atzina, ka tas lielā mērā saistīts ar jau esošo pedagogu trūkumu, kas neļauj uzlikt augstākas prasības profesijas iegūšanai. Piemēram, kaimiņvalstīs, Somijā un Igaunijā, lai kļūtu par pedagogu, nepieciešams maģistra grāds, kas rada iespaidu, ka skolotāju amatos ir zinoši profesionāļi, atzīmēja Daniela. Viņa piebilda, ka lielāks atalgojums vienmēr būs nepieciešams, bet par to svarīgāks ir prestižs, lai mazinātu skolotāju trūkumu.
Kopumā LIZDA vadītāja Vanaga uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā saistībā ar pedagogu trūkumu “populāri ir īstermiņa risinājumi”. Viņasprāt, nozare pēdējā laikā tiek vairāk atstāta novārtā un netiek risinātas samilzušas problēmas.
“Vairāk atstāta novārtā [nozare], jo slodžu jautājums vispār netiek risināts jaunajā algu modelī, kā arī nav metodiskā atbalsta. (..) Nevar teikt, ka nekas netiek darīts, bet tie ir epizodiski risinājumi. Būtu jārunā par ilgtermiņa un konstruktīvu atbalstu,” piebilda Vanaga.