Gatavojoties ikgadējam Darba tiesību forumam, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība pamanījusi, ka daudz tiek organizēti semināri par darba laiku un tā uzskaiti. Tāpēc organizācija nolēma par to pastāstīt forumā, kas 3. novembrī pieejams bez maksas.
Oškāja norādīja, ka, skatoties formāli, Darba likums Latvijā ir ļoti labs: "Izejot no definīcijām, kas ir darba laiks un kas ir atpūtas laiks, mēs jau varam secināt, kādas ir pušu tiesības un kādi ir darba devēju pienākumi. Praksē var būt izplūdis šis regulējums."
Arī saņemot sūdzības, organizācija novērojusi, ka tās ir gan par darba laiku un tā uzskaiti, gan par vienlīdzīgu darba samaksu.
Arī LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka arodbiedrībām ļoti būtisks ir jautājums par darba un atpūtas laika organizēšanu. "Tie ir mūžseni jautājumi, pie kuriem arodbiedrības ir strādājušas ilgstoši," sacīja Rācenājs.
Arodbiedrības saņem dažādus signālus par iespējamiem pārkāpumiem šajā jomā, tostarp par pārkāpumiem ar videonovērošanu.
Tāpat energoresursu cenu pieauguma laikā novērojams, ka darba devēji mēdz prasīt darbiniekiem strādāt attālināti. Darba likums paredz, ka vienošanās par attālināto darbu ir abpusēja. "Tātad darba devējs nevar vienpusēji visus aizdzīt mājās strādāt attālināti, bet domāju – liela daļa darbinieku ir saprotoši," sacīja Rācenājs.
Jāņem vērā, ka Darba likums paredz, ka izdevumi saistībā ar attālināto darbu ir jāsedz darba devējam. Turklāt valsts ļauj neaplikt ar nodokļiem 30 eiro, ko darba devējs atvēl darbiniekam attālinātā darba izdevumu segšanai. LBAS gan vēlas to palielināt vismaz līdz 50 eiro.