LĀB atzīmēja, ka tās Ētikas komisija 2009. gadā ārsta darbībā konstatēja rupjus ētikas pārkāpumus, tāpēc pauda nosodījumu viņa darbībām.
Biedrības pārstāve Evija Ansonska norādīja, ka cietušie iesniegumu LĀB var nogādāt personīgi aploksnē, kā ierakstītu vēstuli vai elektroniski, parakstītu ar e-parakstu. Biedrībā solīja, ka garantē personu anonimitāti.
Ārstu biedrībā arī pauda, ka Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publiskotajā vairāku sieviešu stāstīto nedrīkst atstāt bez ievērības. "Visām atbildīgajām institūcijām, arī LĀB, savas kompetences ietvaros ir jādara viss patiesības noskaidrošanai un turpmākai līdzīgu gadījumu prevencijai," pauda biedrībā.
Tāpat biedrībā tuvākajā laikā plāno rīkot plašu ekspertu diskusiju par pacientu un veselības aprūpes profesionāļu savstarpējo attiecību regulējuma pilnveidošanu.
Savukārt, vērtējot publiskajā telpā izskanējušos aicinājumus gadījumā anulēt ārsta sertifikātu, biedrībā uzvēra, ka ārstu sertifikāciju regulē Ministru kabineta (MK) noteikumi.
"LĀB jau 2019. gada 23. oktobrī Veselības ministrijai iesniedza savus priekšlikumus minētā normatīvā regulējuma pilnveidei, bet līdz šim par tiem nav pat sākta diskusija, tāpēc biedrība cer, ka plānotā visu iesaistīto pušu diskusija kalpos par pamatu būtiskiem uzlabojumiem," teikts LĀB paziņojumā presei.
Biedrībā arī skaidroja, ka pašlaik MK noteikumi paredz divus kumulatīvus kritērijus ārsta sertifikāta anulēšanai – ētikas normu pārkāpums un normatīvo aktu pārkāpums. Tāpēc LĀB ir sagatavojusi priekšlikumus, kas ļautu anulēt ārsta sertifikātu – gan būtisku ētikas normu pārkāpuma gadījumos, gan arī gadījumos, kad izdarīti vai pieļauti būtiski pārkāpumi profesionālajā darbībā.
Pēc LĀB skaidrotā, MK noteikumi pašlaik arī neparedz LĀB tiesības profesionālās darbības pārkāpumus ņemt vērā ārsta resertifikācijas procesā. LĀB ir izstrādājusi priekšlikumus, kas ļautu sertificējošām institūcijām izvērtēt saņemto informāciju par profesionālās darbības pārkāpumiem un ņemt to vērā resertifikācijas procesā.
Vienlaikus biedrība atzīst, ka ir nepieciešams uzlabot ne tikai spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī ārstu ētikas kodeksu, gan arī ārstu tālākizglītībā paredzēt darba ar pacientiem prasmju pilnveidi.
Ja vēlaties sazināties ar žurnālistēm, kas pēta šo tematu, lūdzu, rakstiet [email protected]. Jūsu anonimitāte tiek garantēta.
KONTEKSTS:
Vairākas sievietes apsūdzējušas imunologu Jevgēniju Ņikiforenko par savai specialitātei neatbilstošu manipulāciju veikšanu, kā arī vērsās policijā un citās uzraugošajās iestādēs, jo uzskatījušas, ka piedzīvotais bijusi seksuāla vardarbība, tomēr policija krimināllietu izbeidza, bet prokuratūra noraidīja sieviešu sūdzības par mediķi. Pēc stāsta publicēšanas medijos pie Latvijas Radio un pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" vērsās vēl deviņas šī ārsta pacientes, bet divas par Ņikiforenko kabinetā piedzīvoto ir gatavas rakstīt sūdzību.
Pēc medijos publicētā notikušajam uzmanību pievērsuši arī politiķi, uzsverot, ka notikušais ir jāizrunā un jāizstrādā principi seksuālās izmantošanas novēršanai ārsta kabinetā.
