Otrdien plkst.16 paredzēta Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes ārkārtas sēde. Ņemot vērā pēdējā laika lielās nesaskaņas šajā ietekmīgajā mediķu organizācijā, paredzams, ka ārkārtas valdes sēdē varētu lemt par kopsapulces sasaukšanu un amatpersonu nomaiņu. Iespējams, arī par turpmāko sadarbību ar veselības ministru Danielu Pavļutu ("Attīstībai/Par!").
Ārstu biedrībā jau iepriekš bija bažas par tās spēju sadarboties, ņemot vērā nedaudz atšķirīgās pieejas un redzējumu. Problēmas izgaismojusi Covid-19 pandēmija – daļai valdes nebija pieņemami valdes priekšsēdētājas Ilzes Aizsilnieces izteikumi saistībā ar Covid-19 profilakses pasākumiem. Aizsilniece septembra sākumā publicēja atklātu vēstuli, kurā ieteica atcelt sejas masku valkāšanu skolā, kā arī mainīt Covid-19 testēšanas pieeju bērniem un jauniešiem. Valde pat vienojās par īpašas darba grupas izveidošanu, kura ir tiesīga biedrības vārdā runāt par Covid-19 jautājumiem. Darba grupa norādīja, ka vakcinācija pret Covid-19 ir vissvarīgākais no pandēmijas apkarošanas pasākumiem. Ja vakcinācija notiktu tik pat efektīvi kā citās valstīs, piemēram, Dānijā, arī Latvijā nebūtu nepieciešamības lietot maskas skolās un ievērot citus ierobežojumus, kas apgrūtina valsts attīstību un tās iedzīvotāju ikdienu.
Tas gan nepalīdzēja nesaskaņas mazināt. Viceprezidents Roberts Fūrmanis atklāti ir paudis, ka Aizsilniecei amats būtu jāpamet, bet tikmēr Latvijas Jauno ārstu asociācija ir pārtraukusi sadarbību ar biedrību un no ārstu biedrības valdes aizgājis bijušais Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis. Arī sociologs, aģentūras "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis norādījis, ka Latvijas Ārstu biedrībai pēc iespējas ātrāk jātiek skaidrībā ar pretrunām organizācijā.
Aizsilniece uzskata, ka ir negodīgi viņu vainot jebkādā pretestībā Covid-19 vakcīnām, jo viņai ir viens no lielākajiem Covid-19 vakcinācijas aptvērumiem ģimenes ārstu praksēs.
Viņa neko neesot darījusi pret Covid-19 vakcināciju
Vienlaikus Aizsilniece uzsvēra, ka viņai ir emocijas. Ārste pastāstīja par kādu studenti, kurai pēc pirmās vakcīnas bija ļoti smagas blakusparādības, bet viņa nevarēja turpināt studijas, ja nesaņems otro poti. Aizsilniece tad sajutusies kā monstrs, kurš dara meitenei pāri. Un viņa negribot būt monstrs.
Viceprezidents Fūrmanis Latvijas Radio sacīja, ka pirms sēdes no komentāriem atturēsies.
Vai šīs svārstības biedrībā ir patiesi saistītas ar valdes priekšsēdētājas izteikumiem Covid-19 sakarā? Vai arī šis laiks un notikumi tiek izmantoti, lai "mainītu spēlētājus"? To, visticamāk, rādīs laiks. Taču Latvijas Radio pavaicāja viedokli cilvēkam, kurš gana ilgi ir bijis cieši klāt biedrības darbā, ar to sadarbojoties. Tā ir bijusī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
Viņķele pastāstīja, ka Ārstu biedrībai ir nozīmīga valsts deleģētā funkcija – sertifikācija. Tādējādi tai ir ļoti liela vara un ietekme, bet metodiskas uzraudzības un sadarbības ar atbildīgo ministriju trūkst.
Pēc Viņķeles teiktā, organizācijā var rasties “dažādas turbulences” zem atbildības smaguma. Vienlaikus, kā profesionālās organizācijās mēdz notikt, norisinās arī paaudžu maiņa.
KONTEKSTS:
Latvijas Ārstu biedrība oktobra beigās pieprasīja veselības ministra demisiju, pārmetot ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, kas vēlāk tika atlikta. Biedrībai pievienojās Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Jauno ārstu asociācija, kā arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Koalīcijā nebija atbalsta Pavļuta demisijai, un premjers pēc sarunām ar mediķiem un koalīcijas kolēģiem lēma ļaut viņam turpināt darbu. Pavļuts solīja ciešāku sadarbību ar mediķiem, kā arī, ka mobilizācija visticamāk, nebūs nepieciešama.
