Aizvadītajā LĀB valdes ārkārtas sēdē viens no galvenajiem jautājumiem bija – vai nepieciešams organizēt ārkārtas vēlēšanas, lai dotu iespēju amatā nomainīt pretrunīgi vērtēto šī brīža biedrības vadītāju Aizsilnieci. Balsojumā piedalījās 13 no 14 LĀB valdes locekļiem. Atklāt balsu sadalījumu, nesaskaņojot ar katru valdes locekli, biedrība nevarot. Taču Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību balsojuši četri cilvēki. Viens no viņiem ir Ārstu biedrības sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, kardiologs, profesors Gustavs Latkovskis. Viņa balsojums saistīts ar biedrības vadītājas Aizsilnieces darbu.
"Es esmu par to, ka ir jābūt ārkārtas vēlēšanām. Es to neslēpju. Un, ja ārkārtas vēlēšanas nenotiks nākamā gada janvārī vai pašā gada sākumā, es personīgi arī nesaskatu iespēju, ka es varētu turpināt darbu šajā valdē.
Es esmu neapmierināts ar to, ka no Aizsilnieces kundzes nav bijusi viennozīmīga, proaktīva rīcība, lai aicinātu Latvijas iedzīvotājus vakcinēties," sacīja Latkovskis.
Biedrības statūti paredz arī citu veidu ārkārtas vēlēšanu rīkošanai - par to jālemj 10% jeb aptuveni 300 no biedrības biedriem.
Tikmēr Ārstu biedrības viceprezidents, nefrologs Māris Pļaviņš uzsvēra – valdes vairākums, ieskaitot Pļaviņu, uzskata, ka ārkārtas vēlēšanas nav nepieciešamas. Satricinājumus valdē, atsevišķu valdes locekļu aiziešanu un Jauno ārstu asociācijas sadarbības pārtraukšanu viņš saista ar vēlēšanu tuvumu.
"Tie ir tomēr zināmi politiski signāli. Šie jaunie cilvēki ir iekārojami potenciāli daudzu politisko spēku nākamajās listēs uz Saeimas vēlēšanām. Viņi saņem dažādus piedāvājumus un vilinājumus, un aicinājumus. Vienīgais Aizsilnieces kundzes grēks ir varbūt mazliet neapdomīgā vēstule septembra sākumā. Visādā citā veidā es domāju, ka Aizsilnieces kundze ir maksimāli darījusi visu Covid-19 apkarošanas labā. To arī skaidri apliecina viņas pašas prakses rezultāti, kur 83% pacienti ir vakcinējušies," stāstīja Pļaviņš.
Iespēju no valdes aiziet apsver arī pneimologs Alvils Krams. Viņš LTV atzina, ka valde nevar turpināt strādāt kā līdz šim.
Savukārt LĀB ētikas komisijas priekšsēdētājs, ārsts Pēteris Apinis otrdien valdes sēdē un balsojumā nav piedalījies. Viņš skaidroja – savulaik esot ievadījis organizācijā Robertu Fūrmani, kurš aizgājis no LĀB valdes, tādēļ par šobrīd notiekošo esot skumji. Savukārt runājot par Aizsilnieci, Apinis norādīja – lai arī personīgi labas attiecības ar viņu neesot, tomēr lielai daļai izskanējušo pārmetumu viņš nevarot piekrist.
"Es "nemīlu" Ilzi Aizsilnieci, bet konkrētie pārmetumi viņai nebija īsti pamatoti.
Visi stāsta viens otram: "Ilze nemīl vakcināciju." Bet Ilzei ir starp 10 labākajiem vakcinācijas rezultātiem Latvijas ģimenes ārstu vidū. Nu, tas neiet kopā, šādas divas ziņas. Un par to, ka viņa uzrakstīja to "papīrīti" [atklāto vēstuli] par tām maskām, jāsaka, ka tajā vietā esmu viņai ļoti tuvu stāvošs," izteicās Apinis.
Viņš gan atteicās prognozēt savu balsojumu par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību, gadījumā, ja tomēr būtu piedalījies sēdē. Tas gan, gadījumā, ja neoficiālā informācija ir patiesa, neko nemainītu, jo arī piecas balsis par ārkārtas vēlēšanām nesastādītu vairākumu.
Tikmēr Aizsilniece pārmetumus noraida. Viņa norādīja, ka nekad nemudinot cilvēkus lietot kādus noteiktus medikamentus. Savukārt pret Fūrmani Aizsilniece vērsusies biedrības ētikas komisijā. "No sākuma viņš man pārmet, ka es atrunāju no vakcinācijas. Un tad pēkšņi, kad nav pierādījumu, ka es kaut ko tādu esmu darījusi, man tiek pārmests kaut kas cits," sacīja biedrības vadītāja.
Aizsilniece norādīja, ka nākamās valdes vēlēšanas Ārstu biedrībai paredzētas nākamā gada rudenī. Viņa uz vēl vienu termiņu amatā, visticamāk, nekandidēšot.
KONTEKSTS:
LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis tviterī paziņojis par atteikšanos no amata biedrībā, kurā pēdējā laikā bija vērojamas nesaskaņas. Tāpat LĀB nolemts neorganizēt biedrības valdes ārkārtas vēlēšanas un saglabāts lēmums par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam ("Attīstībai/Par!").
Ārstu biedrībā jau iepriekš bija bažas par tās spēju sadarboties, ņemot vērā atšķirīgās pieejas un redzējumu. Problēmas izgaismojusi Covid-19 pandēmija – daļai valdes nebija pieņemami valdes priekšsēdētājas Aizsilnieces izteikumi saistībā ar Covid-19 profilakses pasākumiem. Aizsilniece septembra sākumā publicēja atklātu vēstuli, kurā ieteica atcelt sejas masku valkāšanu skolā, kā arī mainīt Covid-19 testēšanas pieeju bērniem un jauniešiem. Valde pat vienojās par īpašas darba grupas izveidošanu, kura ir tiesīga biedrības vārdā runāt par Covid-19 jautājumiem. Viņus neapmierināja, ka Aizsilniece neaicina iedzīvotājus lietot nozīmīgāko pandēmijas apkarošanas līdzekli - vakcinēties pret Covid-19. Intervijā Latvijas Radio Aizsilniece arī stāstīja par kādu studenti, kurai bijušas smagas blakusparādības. Ārste jutusies kā monstrs, kad viņai bijis jāinjicē meitenei otrā deva, lai viņa varētu turpināt studijas.
Tas gan nepalīdzēja nesaskaņas mazināt. Fūrmanis atklāti pauda, ka Aizsilniecei amats būtu jāpamet, bet Latvijas Jauno ārstu asociācija ir pārtraukusi sadarbību ar biedrību un no ārstu biedrības valdes aizgājis bijušais Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis.
