"Tas, ko mēs redzam, ir nepieciešamība augstskolās skaidri nodalīt lēmējfunkcijas un izpildvaru, augstskolu stratēģiskajā vadībā iesaistīt ekspertus ar starptautisku pieredzi, pārstāvjus no darba devēju vides, arī no absolventu vides. (..) Nodrošināt ciešu augstskolu mijiedarbību ar darba tirgu, kā arī veicināt augstskolu vadības atbildību par izvirzīto rezultātu sasniegšanu," klāstīja Panke.
Viņš norādīja, ka augstskolās pašlaik ir konventi, kur ir arī biznesā un citās jomās strādājošie, kas nāk ar savu redzējumu, taču šiem konventiem ir tikai padomdevēja jeb konsultanta funkcija. "Gan šie konventa dalībnieki, gan arī augstskolu pārstāvji saka, ka bieži vien pietrūkst šī ārējā redzējuma, un varbūt šīs labās lietas, kas tiek pārrunātas konventos, nespēj tomēr ietekmēt un pagriezt universitāšu skatījumus," teica ĀIPL izpilddirektors.
Viņš norādīja, ka citās Eiropas valstīs, tostarp Latvijas kaimiņvalstīs, jau darbojas līdzīgs modelis - padome ir atbildīga par stratēģisko lēmumu pieņemšanu, nosakot augstskolas stratēģiju un attīstības virzienus, bet augstskolas rektors un senāts ir kā izpildvara – atbild par padomes lēmumu iedzīvināšanu.
"Augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņa varētu kalpot kā tāds impulss atvērt šo sistēmu ārējām ietekmēm jeb pasaules tendencēm – tam, kas notiek ārpusē. (..)
Problēmu [izglītības sistēmā] ir daudz un, protams, ar pārvaldības modeļa maiņu nevaram cerēt, ka mēs tās visas atrisināsim kā ar tādu sudraba lodi. Taču mēs esam pārliecināti, ka šis varētu būt pirmais solis jeb izšķirošais impulss, kas varētu izraisīt ķēdes reakciju arī pārējās jomās, kas būtu vērstas uz kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanu," piebilda Panke.
Pēc viņa teiktā, pasaulē ir dažādas prakses augstskolu pārvaldībā un ir jāvērtē, kuri kritēriji un modeļi būtu piemērotāki Latvijas augstākās izglītības sistēmai.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") raidījumā pauda viedokli, ka "šis ir ļoti svarīgs ierosinājums, kas izgaismo patiesībā arī ļoti daudzas problēmas, kādas mums šobrīd ir" augstākās izglītības sistēmā.
Saeimas komisijā, kur otrdien, 9. aprīlī, spriests par ĀIPL priekšlikumu, piedalījusies arī izglītības un zinātne ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija),
kura apstiprinājusi to, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava pie šādām pārmaiņām strādāt un apliecinājusi, ka rudenī IZM nāks klajā ar savu piedāvājumu, kā virzīties uz priekšu.
Augstskolu pārvaldības modeļa maiņa neatrisinās visas problēmas, bet tas varētu būt "ārkārtīgi svarīgs grūdiens pārmaiņu sākumam augstskolu sistēmā un "virzībai, kas šobrīd ir ierakstīta valdības deklarācijā – Latvijas universitāšu virzība uz pasaules [augstskolu] TOP500 līmeni".
Tiesa, pārmaiņas nebūs iespējamas, ja netiks palielināts finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei. "Šeit ir divas līnijas. Viena ir virzība uz kvalitāti, uz izcilību. Otra – valdībai ir jānodrošina starptautiski konkurētspējīgs finansējums," piebilda Ašeradens.
Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra Latvijas Radio raidījumā teica, ka AIP ieskatā pirmais un galvenais darbības virziens būtu skatīties uz esošo augstskolu konventu pilnvaru precizēšanu normatīvajos aktos, nosakot, ka virkne no veicamajiem darbiem ir nevis brīvprātīgi, bet obligāti veicami.
"Piemēram, augstskolu stratēģiju izskatīšana, augstskolas budžeta izskatīšana un atzinuma sniegšana pirms apstiprināšanas senātā. Piemēram, varētu būt tāda funkcija, ka rektora vēlēšanās var piedalīties tikai tie kandidāti, kuriem savu akceptu devuši padomnieku konventi," teica Vētra.
Viņš norādīja, ka pašlaik šādas obligātas funkcijas padomnieku konventam nav, taču tik un tā konventam būtu tikai padomnieka funkcija.
