Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norādīja uz partiju finansēšanas likumā noteikto, ko drīkst vai nedrīkst darīt ar valsts finansējumu, bet likums neuzliek pienākumu noteiktas lietas darīt. Viņš aicināja to mainīt, piemēram, paredzot, ka partijai reizi gadā jāspēj sasaukt kongress. Tāpat, viņaprāt, varētu reizi gadā pārbaudīt, vai partija ir pārstāvēta visā Latvijā un vai tai ir rīcībspējīgas nodaļas.
“Partijai jāspēj atskaitīties par to, ka tā spēj ieguldīt to naudu [valsts finansējumu] savas organizācijas attīstībā – tai ir biedri, biedri diskutē par jautājumiem, veido konferences, dažāda veida sapulces, veic aktīvu politisko darbību. Ja tas nav, būtu jāvērtē, vai tas finansējums jāatstāj partijas rīcībā,” sacīja Ašeradens.
Turklāt politiķis uzskata, ka būtu regulāri – reizi noteiktā periodā – jāpārliecinās par partiju šādu jēgpilnu darbību.
“Ja partija jēgpilni nestrādā, tad nav nepieciešama nauda, tas nav jāfinansē,” sacīja deputāts.
“Ir tikai dabiski un loģiski, ka jebkura organizācija, saņemot līdzekļus investīcijām, attīstās,” sacīja Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija), piebilstot, ka JKP valsts naudu cenšas izmantot, lai nokļūtu tuvāk cilvēkiem reģionos.
Atbalstu rosinājumam pauda arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš, kurš savulaik dibināja partiju “KPV LV”. Viņaprāt, kritēriji partijas jēgpilnas darbības izvērtējumam varētu būt biedru skaits un ievēlēto deputātu skaits frakcijā. “Sausais atlikums ir reitingi, bet arī firmas, kas taisa reitingus, ir dažādas un statistika ir statistika,” piebilda politiķis.
Ašeradena idejai gan nepiekrita Saeimas deputāts Igors Pimenovs (“Saskaņa”), paužot uzskatu, ka partiju darbības nosacījumi jau ir regulēti un tie nav jāsaista ar valsts finansējumu. “Jautājums ir par partijas esamības kritērijiem, un tie kritēriji jau ir iekļauti politisko partiju likumā,” sacīja Pimenovs. Viņaprāt, galvenais kritērijs ir partijas spēja saņemties un piedalīties Saeimā.
Tikmēr Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens uzsvēra, ka būtisks jautājums būtu par kritērijiem, pēc kuriem vērtētu partijas darbu. Viņš kritizēja tādus kritērijus kā biedru vai nodaļu skaits: “Tas viss ir mākslīgi. Mēs labi zinām, ka partijas biedru uzskaite diezgan ēterisks rādītājs.”
Ikstens rosināja no valsts budžeta partijām piešķirt līdzfinansējumu, kas būtu sasaistīts ar mazo ziedojumu apjomu, ko tās spēj piesaistīt.
“Šeit runājam par mazajiem ziedojumiem, kas gada laikā nepārsniedz desmito tiesu no gada vidējās algas. Ja šāds risinājums ir iespējams, tas atspoguļo to, kuras partijas bauda sabiedrības atbalstu un kuras nebauda,” skaidroja LU profesors.
Politiķi pauda lielākoties atbalstu tam un ideju sauca par turpmāk vērtējamu.
KONTEKSTS:
Finansējums partijām no valsts budžeta no 2020. gada ir pieaudzis sešas reizes. Vienlaikus ar likumu desmit reizes samazināts privāto ziedojumu apjoms partijām, kas arī bija iemesls partiju dāsnai finansēšanai no valsts budžeta. Partijām atvēlēti 4,5 miljoni eiro.
Par papildu naudu vairums partiju izvēlas papildināt darbinieku un padomnieku skaitu birojos. Tāpat tiek nomainīta novecojusī tehnika, top stratēģijas sociālajos tīklos u.c.
