Osborns ir viens no ietekmīgākajiem izglītības ekspertiem pasaulē. Viņa vadībā tiek mainīta pieeja dabaszinātņu mācīšanai. Nesen viņš radījis kompetencēs balstītu dabaszinātņu standartu Amerikas Savienotajām Valstīm, kas šobrīd darbojas 30 štatos.
"Klasiskajā izglītībā liels uzsvars ir uz iegaumēšanu un atcerēšanos. Turpretim kompetencēs balstīta izglītība cenšas apvienot zināšanas un prasmi ar tām kaut ko iesākt.
Vai tu vari uzbūvēt modeli? Vai vari noformulēt apgalvojumu, kas balstīts pierādījumos? Vai tu spēj noformulēt skaidrojumu? Tā ir galvenā atšķirība," skaidroja ASV profesors.
Ieskatu šādā mācīšanas metodikā Osborns pirmdien, 23.novembrī, sniedza Latvijas skolotājiem. Taču atšķirībā no citiem jaunu mācību metožu piekritējiem Osborns neuzskata, ka galvenais uzdevums ir pēc iespējas vairāk praktisku laboratorijas darbu. Viņš vēlas mācību procesā ieraudzīt vairāk kritiskās domāšanas.
"Mēs liekam milzu uzsvaru uz pareizajām atbildēm, bet patiesībā zinātnē ir svarīgi saprast, kāpēc kaut kas nav pareizi.
Tāpēc jādod skolēniem iespēja novērtēt ideju un pamatot – tā ir aplama šādu un šādu iemeslu dēļ. Skolēniem jāspēj būvēt argumentāciju un viņiem jāspēj saskatīt, ka tā ir daļa no zinātnes. Taču tas prasa vairāk laika, jo jādod skolēniem iespēja trenēties to darīt," teica Osborns.
Kur laiku atrast? Osborna atbilde ir vienkārša – tā vietā, lai dabaszinātņu programmā saliktu pēc iespējas vairāk tēmu, tieši otrādi – no ļoti daudzām pašreizējām jāatsakās, pievēršoties tikai svarīgākajām, toties - stipri padziļināti.
"Programmā jāpaliek tām lielajām dabaszinātņu idejām, kas darbojas vairākos zinātņu virzienos - ne tādām kā optika, kas ir ļoti šauri pielietojama! Tikmēr noteikti jāmāca, piemēram, par atomiem, molekulām un daļiņām, jo tās ir visu dabaszinātņu centrā – vai tā būtu bioloģija, fizika vai ķīmija. Tātad jūs izvēlaties šāda veida idejas. Vai arī idejas, kas ir mainījušas mūsu domāšanas veidu. Nenoliedzami, evolūcija ir viena no tām," teica Osborns.
Profesors nenoliedz, ka ieviest šādu konceptuāli atšķirīgu mācīšanas metodiku ir ļoti grūti. Skolēniem tas būs lielāks izaicinājums, bet skolotājiem prasīs nopietnu profesionālu izaugsmi.
Arī Latvijā pašreiz noris darbs pie kompetencēs balstīta mācību satura, kura mērķis ir sabalansēt zināšanu un prasmju apguvi skolās. Šādu pieeju plānots pakāpeniski ieviest sākot ar 2018. gadu.
