Ratiņos gulošais zīdainis nomoda brīžos savu aizbildni neizlaiž no acīm. Pirms nepilniem diviem mēnešiem šis bērns bija viens no vecākiem atņemtajiem zīdaiņiem, kam paveicās nokļūt ģimenē.
Taču aizbildnes pieredze parāda neglaimojošu valsts iestāžu attieksmi. Aizbildne zināja, ka par zīdaini viņai ir tiesības saņemt vecāku pabalstu jeb māmiņalgu un ar to arī rēķinājās. Pašlaik var izvēlēties – pabalstu saņemt līdz bērna gada vai līdz pusotra gada vecumam. Viņa izvēlējās pusotru gadu, ko izvēlas vairākums.
“Pēc kādām desmit dienām man atnāca atbilde, ka šis pabalsts ir atteikts, ka man pienākas pabalsts tikai līdz gada vecumam,” stāsta aizbildne. Atteikuma iemesls – vecāku pabalsta periodu drīkst izvēlēties tikai vienu reizi. Tā kā bērna tēvs – aizbildnei svešs cilvēks, izvēlējies periodu līdz gadam –
viņai jāsamierinās ar tēva lēmumu, kuram drīz pēc bērna dzimšanas atņemtas aprūpes tiesības, un zīdainis lielāko daļu dzīves pavadījis bērnunamā.
“Nav loģikas! Kā es varu atbildēt par to, ko ir pieprasījis kāds cits cilvēks. Tā taču ir viņa atbildība, nevis mana,” saka aizbildne.
Bērnam tūlīt būs gads. Tas nozīmē, ka aizbilstamā un ģimenes uzturēšanai sievietei būtu jāatgriežas darbā. Taču aukles algošanai nāktos atdot lielāko daļu algas. Turklāt bērnam, kas daudz pārcietis, tas būtu papildu stress.
Aizbildnei uzvelto atbildību par svešas personas lēmumu Tiesībsarga birojā sauc par absurdu. “Tas nav ne pēc likuma, ne pēc Satversmes, ne pēc bērnu tiesību principiem,” norāda Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
''Viena lieta, ka es esmu nostādīta uz šī pārbaudījuma soļa finansiāli, līdz ar to gan mana esošā ģimene tiek pakļauta finansiālam pārbaudījumam, gan bērns. Otra lieta –
aizbilstamais bērns tā vietā, lai maksimāli rehabilitētos un adaptētos ģimenē, šobrīd arī gribot negribot iziet šo pārbaudījumu, emocionālo slodzi, kam es eju cauri,” saka aizbildne.
Labklājības ministrijā, kas no vienas puses aicina vecākus kļūt par aizbildņiem, nesaredz vajadzību viņiem palīdzēt šādā situācijā. “Izstrādājot normatīvo aktu, tieši šādi arī bija domāts. Jo, atļaujot vairākas reizes mainīt šo pabalsta ilgumu, mēs atveram iespējas visiem to darīt un arī ļoti sarežģījam šo pabalsta administrēšanu,” skaidro LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Tiesībsarga birojā gan saka, ka runa drīzāk ir par nepareizu normatīvo aktu interpretāciju. “Tiesībsarga ieskatā, arī pastāvot esošajam regulējumam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai bija tiesības šo pabalstu piešķirt aizbildnei,” saka Grāvere. Tiesībsarga birojs mudina aizbildni vērsties Administratīvajā rajona tiesā un pārsūdzēt lēmumu.
Kopumā valsts sociālās aprūpes centros dzīvo aptuveni 80 mazuļi līdz divu gadu vecumam. Par zīdaiņa uzturēšanu valsts sociālās aprūpes centram maksā 1172 eiro mēnesī.
