ĪSUMĀ:
- Pagarina atbalstu Ukrainas kara bēgļiem līdz 30. jūnijam.
- Nodarbinātajiem bēgļiem nebūs obligāti jāmācās latviešu valoda; nodarbības būs pieejamas.
- Pašvaldības varēs dāvināt lietas Ukrainai.
- Pašlaik atbalsta apmērs dažādiem pasākumiem saglabāsies nemainīgs; konkrētus lēmumus pieņems nākamā valdība.
Pagarina atbalsta periodu
Lēmums bija nepieciešams, jo atbalsts 120 dienu izmitināšanai un 30 dienu ēdināšanai Ukrainas bēgļiem bija paredzēts tikai līdz šī gada beigām.
Parlamentā par grozījumiem informēja, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir tiesības saņemt pagaidu aizsardzības statusu vai kuriem šāds statuss ir piešķirts, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde turpmāk uz diviem gadiem izsniegs termiņuzturēšanās atļauju – trešās valsts pilsoņa personas apliecību.
Tāpat līdz 2024. gada 28. februārim pagarināts termiņš, kurā Latvijā par derīgu uzskatāms Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš ir beidzies. Līdz šim likums paredzēja, ka tas uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.
Partijas "Progresīvie" frakcija aicināja atbalsta pasākumu kopumu Ukrainas kara bēgļiem Latvijā pielāgot līdz 2024. gada 4. martam – datumam, līdz kuram Eiropas Komisija pagarinājusi pagaidu aizsardzības direktīvu. Deputāts Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem" norādīja, ka būtu jāvadās pēc Eiropas Komisijas noteiktā datuma.
"Ja mēs to nedarām, mums jau šobrīd ir prognozējamas vairākas problēmas. Tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ieradīsies Latvijā 2. martā, jau saskarsies ar juridiski neskaidru situāciju, jo, no vienas puses, viņiem būs solīts atbalsts pirmās 120 dienas, un tajā pašā laikā mēs būsim solījuši, ka mēs šo atbalstu varam finansēt tikai līdz 30. jūnijam, un līdz ar to būs atkal neskaidrība, nesakritība," sacīja Šuvajevs.
"Progresīvo" priekšlikumu noraidīja bez debatēm.
Diskusijas par valodas mācīšanos
Parlaments, pretēji komisijas lēmumam, noraidīja priekšlikumu, ka strādājošajiem Ukrainas bēgļiem obligāti jāmācās latviešu valoda.
Balsojums par to bija raibs – par 23, pret 37, atturējās 30 deputāti. Arī diskusijas bija plašas. Vairāki deputāti pauda uzskatu, ka prasme Latvijā strādājošajiem apgūt latviešu valodu citā likumā jānosaka neatkarīgi no viņu ierašanās vietas. Vairāki parlamentārieši norādīja, ka Ukrainas bēgļiem jāparāda Latvijas pamatvērtības – proti, valoda, savukārt citi iebilda, ka bēgļiem jāsniedz palīdzība neatkarīgi no valodas zināšanām. Priekšlikumā bija piedāvāts vienu gadu ilgs periods, līdz 2024. gada 1. janvārim, kurā sagatavot apmēram 10 000 darbu atradušiem Ukrainas iedzīvotājiem paredzētus latviešu valodas kursus.
Priekšlikumu aizstāvēja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars: "Princips attiecībā uz visiem ir viens – tiem, kas ilgtermiņā savu nākotni saista ar Latviju, ir jāzina valsts valoda, un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir kopīga vērtība visiem mūsu cilvēkiem. Mūsu cilvēkiem – savējiem, arī ieceļotāji no Ukrainas, kas strādās un dzīvos Latvijai, ir savējie, un tieši tāpēc cieņa pret viņiem nozīmē, ka mēs arī atklāti informējam, kas ir mūsu valsts pamatvērtības, kuras mēs cienām un sagaidām, ka cienīs ikviens cits."
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) neuzskata, ka sods būtu vajadzīgs. Viņš sacīja: "Vai būtu jāparedz soda sankcijas par šī pienākuma nepildīšanu? Man liekas, ka te nerunājam par "homo sovieticus", kas daudzas desmitgades apzināti nevēlas apgūt latviešu valodu. Te runājam par ļoti motivētiem cilvēkiem, kuriem ir jādod šāda iespēja."
Savukārt deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") iebilda pret priekšlikumu, jo tas attiektos arī uz Ukrainas bēgļiem, kuri jau māk latviešu valodu. Arī viņiem būtu jātērē laiks un obligāti jāiet uz kursiem.
"Likumā ir jāraksta, ka, ja cilvēks dzīvo šeit, viņš ir apguvis noteiktu valodas līmeni, runā valsts valodā. Bet ar šo priekšlikumu es redzu risinājumu, ka cilvēkam, lai strādātu, ir jāapmeklē kādi kursi. Viņš atnāk uz institūciju un saka, ka te dzīvo jau gadu un valodu ir jau apguvis. Taču likums viņam prasītu vienalga iet uz kursiem. Tas nav pareizi," stāstīja Judins.
Arī deputāts Uģis Rotbergs ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Šī norma paredz cilvēkiem apmeklēt kursus, nevis iegūt kādu kvalifikāciju. Ir neskaidrs, ko... Kursu apmeklēšanas apliecība ir kaut kāds mērķis, ko mēs gribam? Ko darīt tiem cilvēkiem, kuri jau ir apguvuši latviešu valodu? Vai viņiem no tā 1. janvāra 2024. gada jāiet kursos ir?"
Savukārt deputāts Andrejs Vilks (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja: "Kas kontrolēs vai uzraudzīs, ka pienākums apmeklēt latviešu valodas mācības netiek pildīts? Ja atbilstošs uzraudzības mehānisms nav paredzēts, tad būtu lieki cerēt, ka likuma prasības automātiski tiks arī izpildītas."
Vienlaikus likumā iekļauts, ka no kara bēgošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem no 2023. gada 1. jūlija būs tiesības bez maksas apmeklēt latviešu valodas mācības, kultūrorientācijas kursus un pasākumus, kas sekmē sadarbību starp Ukrainas civiliedzīvotājiem un Latvijas sabiedrību.
Tāpat likumā veiktas izmaiņas, kas saistītas ar pašvaldību kapitālsabiedrību atkārtotiem dāvinājumiem vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai vēl 2022. gadā. Šie grozījumi izstrādāti pēc viena konkrēta aicinājuma. Proti uzņēmums "Rīgas satiksme" jau iepriekš ziedojis izmantošanai Ukrainai 11 autobusus, un pēc Ukrainas lūguma gatavojas šogad nosūtīt vēl 10 autobusus. Šāda iespēja ir atbalstīta.
Jau iepriekš ziņots, ka, nākamo gadu sākot ar tehnisko vai pagaidu budžetu, atbalstu paredzēts turpināt līdzšinējā apjomā, savukārt konkrēti lēmumi par finansiālajām iespējām palīdzības sniegšanai nākamajā gadā būs jāpieņem nākamajai valdībai.
Kāda palīdzība sniegta līdz šim
Iekšlietu ministrijā jau iepriekš norādīja, ka pašlaik pārsvarā caur Krieviju un Baltkrieviju Latvijas robežu šķērso 500 līdz 600 Ukrainas bēgļu, vairums no viņiem Latvijā nepaliek. Ministrijā gan atzīst, ka bēgļu skaits varētu palielināties.
Termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā saņēmuši vairāk nekā 37 000 Ukrainas bēgļu, no kuriem daļa atgriezušies kara skartajā valstī. Latvijā pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies teju 35 000 cilvēku, izmitināti 11 535 bēgļi. Ap 7200 Ukrainas bēgļu Latvijā sākuši strādāt.
Iekšlietu ministrijas plāna projekts paredz scenāriju ar 40 000 Ukrainas bēgļu Latvijā, paredzot kopējās izmaksas līdz 215 miljoniem eiro.
Līdz šim sociālo palīdzību saņēmuši gandrīz 40 000 Ukrainas bēgļu, tam izmantoti teju 19 miljoni eiro. Piemēram, mājokļa pabalstu oktobrī saņēmuši aptuveni 3800 cilvēku. Ukrainas bēgļi var saņemt veselības pakalpojumu bez pacienta līdzmaksājuma, ko izmantojuši teju 10 000 Ukrainas iedzīvotāju.
KONTEKSTS:
Pēc tam, kad Krievija ar pilna mēroga karu februārī iebruka Ukrainā, uz Eiropu un tostarp Latviju devušās Ukrainas civiliedzīvotāju straumes. Gandrīz deviņus mēnešus pēc kara sākuma bēgļu plūsma ir mazinājusies, vienlaikus prognozēts, ka varētu sākties "ziemas" bēgļu pieplūdums.
Latvijā atbalsts bēgļiem no Ukrainas ir paredzēts līdz 2022. gada beigām. Atbalsta turpināšanai vajadzīgi gan grozījumi likumā, gan arī finansējums jāparedz nākamā gada budžetā.
Tikmēr Rīgas pašvaldībā atzina – Ukrainas kara bēgļu skaitam Rīgā būtiski pieaugot, cilvēkus var nākties izmitināt pašvaldības iestāžu telpās – skolās, sporta zālēs.
