ĪSUMĀ:
- Saeimā politiķi apspriež un pilnveido topošo sabiedrisko mediju likumu.
- Strīdīgais jautājums – kas iecels mediju galvenos redaktorus.
- Politiķi sola – nauda jaunajām funkcijām būs.
- Taču stabils sabiedrisko mediju finansējums – joprojām neatrisināts.
Līdz ar jauno likumu sabiedrisko mediju pārraudzību no pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārņems atsevišķa sabiedrisko mediju padome jeb SEPLP. Likums paredz arī jaunu amatu – visa medija galveno redaktoru. Un tieši par padomes pilnvarām tā iecelšanā joprojām nav vienprātības.
Atšķiras arī politiķu interpretācija par pašu amatu.
„Mums ir jauna padome, kas sastāv no trim cilvēkiem: vienu deleģē Saeima, otru – Valsts prezidents, trešo – nevalstiskās organizācijas. Padomei ir jāizstrādā sabiedriskais pasūtījums. Mūsu pieminētais redaktors ir pārbaudītājs, kādā veidā šīs redakcionālās vadlīnijas tiek ievērotas. Un mans ieskats ir tāds, ka tam būtu jābūt apstiprinātam no padomes puses. Bet to izvirza valde,” otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš.
Šo viedokli otrdien, 29. septembrī, atbalstīja vēl trīs koalīcijas deputāti un Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte, norādot, ka tieši padome visvairāk pārstāv sabiedrības intereses. „Valdei ir administratīvas funkcijas, kuras turklāt samazinās, jo sabiedriskais medijs iziet no reklāmas tirgus.
Līdz ar to centrs ir galvenais redaktors, un pakļaut viņu valdei šķiet pilnīgi neloģiski,” komisijas sēdē sacīja Ēlerte.
Bet pretējā nometne, tai skaitā sabiedrisko mediju vadība, bažījas, ka veidosies divvaldība un tas var apdraudēt medija redakcionālo neatkarību.
„Galveno redaktoru padome var neapstiprināt ilgi, kamēr valde neatrod „pareizo” kandidātu. Ja galveno redaktoru nevar apstiprināt uzņēmuma valde, tad institucionālā autonomija ir apšaubāma,” uzsvēra LTV vadītājs Ivars Priede.
Tādēļ Mediju apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (“Attīstībai/Par!”) rosina noteikt, ka redaktoru ieceļ medija valde. „Es to saredzu nevis kā pieskatītāju, bet kā komandas kapteini, kuram ir jāspēj izsaukt cieņu, motivēt uz rezultātu un arī jāatbild par šo rezultātu. (..)
To nevar nodrošināt, no malas pasakot: šis ir pareizais cilvēks, mēs viņu te tā iekatapultēsim,” viņa saka.
Taču ar balsojumu četri pret četri atbildīgā komisija tā arī nevienojās, kuru no variantiem atbalstīt. Par to, lai galvenā redaktora iecelšanā gala vārds būtu padomei, nobalsoja Ināra Mūrniece, Artuss Kaimiņš, Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija), Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). Pret balsoja Māris Kučinskis (ZZS), Dace Rukšāne-Ščipčinska ("Attīstībai/Par!"), Linda Liepiņa (pie frakcijām nepieder) un Boriss Cilevičs ("Saskaņa").
Tātad izšķiršanās galīgajā lasījumā būs jāizdara visai Saeimai, kur iepriekšējā balsojumā vairākums atbalstīja deputātes Tēraudas priekšlikumu, proti, redaktoru ieceļ valde, nevis padome.
Politiķiem būs arī jāgādā, lai likumā noteiktajām jaunajām institūcijām – SEPLP un mediju ombudam – nākamgad būtu finansējums, provizoriski ap 320 tūkstošiem eiro.
Par nozari atbildīgais ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) šonedēļ solīja naudu atrast. "Mēs vēlamies redzēt likuma ieviešanu no 2021. gada 1. janvāra, taču iepriekš tam paredzēt finansējumu nebija iespējams, kamēr šis likums nav spēkā. Šodien mūsu vienošanās ir, ka strikti ievērojam vienošanos, ka arī šajā gadījumā 2021. gada budžeta rāmi nepaplašinām. Savukārt mirklī, kad jaunā padome būs noformējusies, kas, visticamāk, nebūs ātrāk kā nākamā gada vidū, tad arī atradīsim padomes darbībai finansējumu. Skatoties jau nākamā gada budžeta ietvarā, varbūt NEPLP finansējumā vai varbūt kādās citās budžeta programmās. Varam būtu droši, ka jaunā SEPLP bez finansējuma nepaliks," pirmdien pēc Sadarbības padomes sēdes medijiem teica Puntulis.
Viens no pirmajiem jaunās SEPLP uzdevumiem būs izstrādāt divus konceptuālus dokumentus: par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu, kā arī par jaunu, daudz stabilāku sabiedrisko mediju finansēšanas mehānismu, kas nebūtu atkarīgs no politiskiem lēmumiem.
„Tādas sistēmas meklējumus mēs tagad uzticam jaunajai padomei. (..) Risinājuma modeļi ir visapkārt Eiropā, atliek tikai skatīties dziļumā un runāt ar Finanšu ministriju, kā iekļaut mehānismus, kas sader ar mūsu sistēmu. Paraugi ir Somijā, Dānijā, citās ziemeļvalstīs,” Latvijas Radio norādīja Mediju apakškomisijas vadītāja Tērauda.
Paredzams, ka Saeima par jauno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu galīgajā lasījumā varētu balsot oktobrī.
