Kāpēc Latvijā bieži vien cilvēki nesūdzas par vardarbību ģimenē un kā pietrūkst Krimināllikumā, lai veicinātu cietušo aizsardzību – šiem jautājumiem pievērsās Tieslietu ministrijas Krimināllikuma darba grupa, kas arī vērtēja citu valstu pieredzi. Piemēram, Krimināllikumā pilnībā iztrūka atbildības par vajāšanu. Latvijā līdz šim ir tikai kriminālatbildība par draudiem izdarīt slepkavību vai smagus miesas bojājumus, nevis par vajāšanu.
„Proti, kad kādu cilvēku izseko fiziski vai telefoniski, vai kā citādi tik lielā mērā, ka cilvēks jūtas apdraudēts, psihiski ietekmēts un vairs nejūtas droši. Šie gadījumi bieži vien ir balstīti uz atriebību vai greizsirdību, vai citām jūtām, ka cilvēks tādā veidā izpauž savu negatīvo attieksmi. Tās darbības var būt tik intensīvas, tik ļoti psihiski ietekmējošas, ka upuris vairs nespēj normāli dzīvot," stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Medina.
Labklājības ministrijas pārstāve Viktorija Boļšakova izpētījusi, ka 15 Eiropas valstīs šis nodarījums ir krimināli sodāms, un tā parasti ir ilgstoša, atkārtota vajāšana, pēc kuras cietušajam nereti jāmaina ne tika savi pārvietošanās paradumi, bet arī telefona numurs, pat dzīvesvieta.
"Pētījumi citās valstīs arī parāda, ka vajāšana ģimenē parādās, šķiroties no vardarbīga partnera. Tas izpaužas kā izsekošana, zvani nakts vidū, traucēšana darbā, vajāšana sociālajos tīklos vai izmantojot digitālās tehnoloģijas," stāsta Boļšakova.
Tāpat arī likumā kā vainu pastiprinošs apstāklis paredzēts, ja vardarbība notikusi bērna – līdz 18 gadu vecumam – klātbūtnē. Tāpat arī precizēti gan fiziski miesas bojājumi, gan arī psiholoģiskā ietekme, stāsta Tieslietu ministrijas pārstāve Laila Medina:
„Ja ir bijusi psiholoģiskā vardarbība, tā ir paredzēta gan pie smagiem miesas bojājumiem, gan pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, un definēta šī atšķirība, kādā veidā persona var tikt ietekmēta. Kādā veidā eksperts, kas vērtē smagus miesas bojājumus vai psiholoģisko traumu, kā var noteikt šo atšķirību.”
Tieslietu ministrijas pārstāve piebilst – iespējams, pats miesas bojājums nav bijis tik smags, taču ietekme uz cilvēka psihi, spējām tālāk normāli dzīvot un sabiedrībā iekļauties ir tik liela, ka to pielīdzina vidēji smagiem vai smagiem miesas bojājumiem. Tāpat vēl arī paredzēts par smagiem miesas bojājumiem atzīt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu. Tas saistīts gan ar vairākās Āfrikas un Āzijas valstīs sastopamo nežēlīgo tradīciju, kas Eiropā kļūst aktuāla saistībā ar cilvēku pārvietošanos. Gan arī Tieslietu ministrija aicina skatīties plašāk – līdz šim nepamatoti zemu novērtēta ietekme, kādu uz cilvēku dzīvi atstāj kopumā dzimumorgānu kropļošana, arī, piemēram, izvarošanas gadījumos.
Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu resursu centra sievietēm "Marta" vadītāja Iluta Lāce vērtē pozitīvi. Viņasprāt, ir labi ik pēc laika pārskatīt likumus un to piemērošanu.
„Pirmkārt, mēs vēl jo vairāk akcentējam to, ka vardarbība nav pieļaujama un ka par to pienākas nopietns sods. No savas puses es gribētu vairāk redzēt, kā veidot šos mehānismus, lai tie cilvēki, kas ir vardarbīgi, patiešām apmeklētu programmas un uzņemtos atbildību par savu uzvedību," uzsver Iluta Lāce. "Un lai šie sodi būtu uzlikti tādā veidā, ka nevis ciestu sieviete ar bērniem un ģimenes budžets, bet vīrietis uzņemtos atbildību un sieviete ar bērniem gūtu finansiālu atbalstu un atbalstu iegūto traumu rehabilitācijai."
Likumprojekts pieteikts valsts sekretāru sanāksmē, divu nedēļu laikā iestādēm jāsniedz atzinumi par likumprojektu. Tieslietu ministrija plāno rudens sākumā nodot likumprojektu valdībai apstiprināšanā, un tad to sāks skatīt Saeimā. Ja būs atbalsts, likumprojekts spēkā varētu stāties, visticamāk, nākamā gada sākumā.
