Brīvu vietu Latvijas Tautas frontes muzejā nebija. Uz projektora - bilde, kurā redzami tās dienas varoņi. Tieši pirms 30 gadiem notika pirmā tikšanās starp Latvijas Tautas fronti un trimdas latviešiem. Tautas frontes delegāciju vadīja filozofs Pēteris Laķis.
“Pēteris ir viens no svarīgākajiem cilvēkiem mūsu trešajā atmodā, intelektuāls prāta cilvēks, un mēs viņu atceramies tieši 31. maijā, jo tieši 31. maijā bija straujš radikāls pagrieziens. Tika izstrādāts dokuments – apspriest Latvijas pilnīgas neatkarības atgūšanu ārpus PSRS,” atcerējās bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns.
“Pēteris saveda kopā PBLA un LTF, trimdu un mūsu organizāciju, tieši pirms 31. maija aicinājuma notika tikšanās Francijā, kur ar savu koncepciju uzstājās Egils Levits,” stāstīja Īvāns.
Tolaik – trimdas jurists, šobrīd – jau nākamais Latvijas prezidents tikšanās dienas atcerējās kā pagrieziena punktu.
“Tās bija ļoti intensīvas dienas, labas diskusijas, kuras rezultāts ir tāds, ka LTF pagriezās, nosvērās par labu Latvijas valsts atjaunošanai un pilnīgai neatkarībai,” stāstīja Levits.
“Abrene ir pils Francijā, Austris Grasis to organizēja, kā konferenču un sarunu vietu, Abrene bija zināms pieturas punkts Latvijas valsts atjaunošanas vēsturē,” atzina Levits
“Rezultāts bija tāds, ka atpakaļceļā, pārrunājot visas tās tikšanās rezultātus, tapa 1989. gada 31. maija aicinājums, kur, cik man zināms, no Baltijas tautas frontēm, mēs pirmie sākām runāt par neatkarību. Ārpus PSRS. Tas ir skaidrs! Pateikts bija pietiekami skaidri!” uzsvēra politologs, Abrenes tikšanās dalībnieks Juris Rozenvalds.
Arnolds Klotiņš, Juris Rozenvalds un Pēteris Laķis izstrādāja dokumentu.
“Es atceros, ka valdes sēdi sasauca nevis šeit, šajā mājā, bija skaidrs, ka šeit noklausās, mēs tikāmies dzīvoklī. Tur šis aicinājums tika pieņemts,” atklāja LTF infocentra vadītāja Sarmīte Ēlerte.
“Ja runā par 31. maiju, tas bija tāds kā šāviens. Ka par neatkarību, pilnīgu neatkarību, sirdī, dvēselēs tas mums bija. Kļuva vieglāk!” atcerējās Augstākās padomes deputātu kluba prezidente Velta Čebotarenoka.
Faktu, ka viens no šīs tikšanās dalībniekiem nu kļuvis par Latvijas 10. prezidentu, atmodas laika aktīvisti sauc par īpašu.
“Atšķirībā no tās mazliet jūsmas, kas atskan, laimes lācis viņš nebūs! Lai pilda tos solījumus, ko ir formulējis. Lai parāda drosmi! Un lokanību! Kritika būs no vienas un otras puses,” sacīja Rozenvalds.
Egils Levits gan uzsvēra, ka no kritikas nebaidās. Tieši otrādi – savā komandā aicina cilvēkus, kuri gatavi konstruktīvi kritizēt arī viņu. Lai gan pagaidām publiski zināms vienīgi preses sekretāres Aivas Rozenbergas vārds, pamazām prezidenta komandai pievienojas citi cilvēki.
Kamēr jaunās politikas nostādnes vēl top, vecie cīņu biedri atcerējās dienas, kad Francijā tika likti pamati vienam no drosmīgākajiem soļiem, bez kura, iespējams, Latvijas nemaz nebūtu.
