Dienas ziņas

Tiesa sāk izskatīt tā saukto Juraša lietu

Dienas ziņas

Latvija piedalās "pasaules talkā"

Atjaunotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim – 23!

Atjaunotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim - 23!

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem un 1 mēneša.

Ar īpaši sagatavotiem priekšnesumiem un ziedu paklāju dobelnieki atzīmē par iedzīvotāju ziedojumiem atjaunotā atbrīvošanas pieminekļa 23. gadskārtu. Pirmoreiz Kārļa Zemdegas veidotais Dobeles atbrīvošanas piemineklis tika atklāts 1940. gadā, bet tā atjaunotā versija savu atdzimšanu piedzīvoja 1996. gada 21. septembrī.

Vietā, kur tagad Dobelē atrodas padomju karavīru kapi, pirms Otrā pasaules kara bija Vienības laukums, kurā 1940. gadā atklāja Kārļa Zemdegas veidoto Dobeles atbrīvošanas pieminekli. Pieminekļa mūžs gan bija tikai desmit gadi.

"1944. gadā un 1948. gadā pieminekļa pakājē tiek guldīti Otrā pasaules karā kritušie karavīri. Apbedījumi tiek veikti, un līdz ar to 1950. gadā toreizējā pastāvošā pilsētas valde uzskata, ka piemineklis ideoloģiski neatbilst," stāsta Dobeles Novadpētniecības muzeja krājumu glabātāja Iveta Gudiņa.

Piemineklis, kuram šogad apritētu 79. gadskārta, tika uzspridzināts, bet līdz ar Atmodu aizsākās ceļš uz atjaunotā pieminekļa izveidi, kas ilga astoņus gadus.

"Gluži tāpat kā pirmais piemineklis, tā arī atjaunotais piemineklis ir izveidots par cilvēku ziedotiem līdzekļiem. Tur ir iesaistījušies ne tikai Dobeles iedzīvotāji, tur ir visa rajona iedzīvotāji, iestādes, skolu kolektīvi, rīkoti dažādi pasākumi," turpina Gudiņa.

Staļina kulta laikā iznīcinātais piemineklis atdzima 1996. gada 21. septembrī. To veidoja tēlniece Inta Berga un akmeņkalis Libērijs Peļņa. Jau vairāk nekā desmit gadus atjaunotā pieminekļa atklāšanas dienā gan lielie, gan mazie dobelnieki svin brīvības svētkus.

"Ideja dzima Dobeles pilsētas kultūras namā ar domu celt godā brīvību, celt godā pieminekli. To, ko kādreiz Kārlis Zemdega bija radījis un pēc tam par ziedojumiem dobelnieki arī atjaunojuši," skaidro Dobeles kultūras nama vadītāja Lelde Klusa.

Viena no šo svētku tradīcijām ir ziedu paklāja veidošana. Arī šogad pieminekļa pakājē viena aiz otras gulst dālijas, krizantēmas un citas rudens puķes. Jau tradicionāli pirmie ziedus noliek bērnudārzu audzēkņi. Šoreiz pilsētas bērnudārziem piebiedrojušies arī Annenieku bērnudārza sešgadnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti