Tā kā lieta saistīta ar ļoti jūtīgiem faktiem, tostarp – bezpalīdzības stāvoklī esošas personas seksuālu izmantošanu, tā tiek skatīta aiz slēgtām durvīm.
Nepilna gada laikā notikušas jau trīs sēdes, bet tiesa tā arī nav tikusi līdz lietas skatīšanai pēc būtības. Arī ceturtdien paredzēto sēdi nācās atlikt, jo priesteris Zeiļa esot saslimis un iesniedzis tiesā to apliecinošus dokumentus. Ar advokāta starpniecību sev izvirzītās apsūdzības viņš noraida.
Ne apsūdzības puse, ne cietušo pārstāvji ceturtdien nevēlējās komentēt tiesas procesa ievilkšanos garumā.
Nākamā tiesas sēde nozīmēta šī gada 6. novembrī. Tiesnese Gunta Čepule pieļāva iespēju, ka to varētu rīkot videokonferences režīmā, ja Zeiļas veselības stāvoklis arī novembrī neļaus viņam piedalīties klātienes sēdē.
KONTEKSTS:
2018. gada septembrī aizdomās par bezpalīdzības stāvoklī esošas personas seksuālu izmantošanu un cilvēktirdzniecību policija aizturēja trīs personas, Zeiļam un vēl vienai personai piemērojot drošības līdzekli - apcietinājumu. Priesteris pret sevi vērstās apsūdzības noraida.
Vēlāk viņš atbrīvots pret drošības naudu, devies pensijā un uzturas klosterī Viļānos, kas cilvēkiem no ārpuses nav pieejams. Tomēr, kā zina stāstīt vietējie, dažkārt viņš turpina vadīt dievkalpojumus un pat pieņem grēksūdzes.
Pēc priestera aizturēšanas daudzi rēzeknieši un apkārtnes ļaudis pauda sašutumu par priestera aizturēšanu. Rēzeknē arī tika sarīkots pikets, lai paustu atbalstu un aizstāvētu Zeiļu. Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, komentējot Zeiļa apcietināšanu, pauda - ja policijas aizdomas apstiprināsies, tad priesterim jāsaņem sods.
Savukārt LTV uzklausīja šajā lietā cietušo vīrieti, kurš pastāstīja, ka ar saviem pāridarītājiem – diviem padzīvojušiem vīriešiem virs 60 gadu vecuma vārdā Pēteris un Aivars – iepazinies Rīgas autoostā. Garīgi atpalikušais puisis sākumā pat īsti neesot sapratis, ka ar viņu tiek darīts kas pretlikumīgs. Nolaupītāji nokārtojuši, ka viņš tiek izrakstīts no pansionāta un pārceļas pie viņiem uz pastāvīgu dzīvi. Tad sākuši viņu vadāt apkārt un “tirgot” citām personām. Tostarp arī pie mācītāja, kura vārdu cietušais nav zinājis, bet pēc attēla atpazina, ka tas bijis Zeiļa.
