ĪSUMĀ:
- Trešdien no Zoodārza valdes atlaisti Līdaka un Morozovs.
- Līdaka: Viss darīts zoodārza labā, ja bija neprecizitātes – tās nebija mantkārības dēļ.
- Morozovs atlaišanu saista ar interesi par Zoodārzam lietošanā nodoto zemesgabalu.
- Radzevičs: Valde atlaista nesaimnieciskās rīcības dēļ; spekulācijas par zemi noraida.
- Radzevičs: Teritorijā konstatēts piesārņojums – būvgruži, informēs VVD un prokuratūru.
- Radzevičs: Zoodārzā prettiesiski iznomāta kafejnīca; valde nav rīkojusies.
- Radzevičs: Nepamatoti izveido 2 amatus bijušajiem valdes locekļiem.
- Pagaidu valdē iecelti bijušais zoodārza vadītājs Greiziņš un VARAM ierēdnis Cakuls.
- Taupīšanas nolūkos jaunajiem valdes locekļiem būs samazināts atalgojums.
- Jaunie valdes locekļi tiks meklēti konkursā, kuru plānots izsludināt marta beigās.
- Morozovs sola vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
- Līdaka cer, ka varēs strādāt Zooloģiskajā dārzā, piemēram, vadot ekskursijas.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (“Gods kalpot Rīgai”) trešdien iecēla Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pagaidu valdi divu cilvēku sastāvā. Tajā darbosies bijušais zoodārza vadītājs Rolands Greiziņš, kurš amatā atradās līdz 2017.gadam, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandris Cakuls, informēja Rīgas dome.
Līdaka intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka nav vēl saņemts kapitāldaļu sēdes protokols. Skaidrojumu par atlaišanas iemesliem viņš ieteica vaicāt Radzēvičam.
“Viss, kas ir darīts, ir darīts Zooloģiskā dārza labā. Ja bijušas kādas neprecizitātes, tās nav bijušas ar mantkārīgu vai tamlīdzīgu mērķi. Kur malku skalda, tur skaidas lec,” komentēja Līdaka.
Tikmēr Morozovs atlaišanu saista ar Mežaparkā esošu zemesgabalu, kas 2011. gadā nodots bezatlīdzības lietošanā Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Zemesgabals ar platību 22 873 kvadrātmetri atrodas Ezermalas ielā, Cimzes ielā.
“Tagad šis īpašums kļuvis par intereses objektu. Atlaižot valdi, ir sagatavota „augsne” Rīgas pilsētai piederoša īpašuma atsavināšanai,” paziņojumā pauda Morozovs.
Viņš norādīja, ka līgums par zemesgabala lietošanu tika noslēgts uz 10 gadu termiņu. Nesagaidot līguma termiņa beigas, pašvaldības izpilddirektors esot atradis iemeslus, lai šo līgumu pārtrauktu. Kā iemesls esot minēts zemesgabala lietošanas noteikumu pārkāpšana no zoodārza puses.
Zemesgabalam blakus ir uzcelta māja, kuru pēc Morozova vārdiem jau divus gadus īpašnieki nespēj pārdot. Iemesls varētu būt tāds, ka blakus esošo zemi pašvaldība nodevusi Zoodārza lietošanai un tas traucē brīvu pieeju būvei.
Līdaka saklausa zināmu loģiku kolēģa teiktajā. Viņš atsaucas uz vēl kādiem domes plāniem – zemesgabals zināmā mērā lieks, pateicoties plāniem veidot Mežaparka promenādi, kas ved cauri Zoodārza teritoriju. Zinot, ka ir šāda ideja, sākt kaut ko plānot attiecībā uz dārzam nodoto teritoriju, pēc Līdakas, teiktā būtu neprāts. Jo vienā brīdī zooloģisko dārzu var pārdalīt ar publiski caurstaigājamu ceļu.
Morozovs sola doties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Savukārt Radzevičs kā atlaišanas iemeslus minēja nesaimniecisku rīcību, piemēram, nenoskaidrojot, kas Zooloģiskā dārza teritorijā ir izgāzis būvgružus.
Par vides piesārņojumu Radzevičs jau ir informējis Valsts vides dienestu, kā arī plāno vērsties prokuratūrā.
“Nesaimnieciska rīcība, kas neatbilst rūpīga un gādīga saimnieka rīcībai. Proti, ir pieļauts vides piesārņojums konkrētajā teritorijā. No valdes puses nekādas rīcības nav – izvairīšanās no atbildības, nevēlēšanās noskaidrot vainīgās personas. Bez cenu aptaujas ir pielīgts ilgstoši jurists ar uzņēmuma līgumu, kas ir pretēji viņu pašu iekšējiem dokumentiem. Arī uzskatu, ka algu politika, kāda tiek piekopta, - ka ir divi direktori, kuru amati tika speciāli izveidoti pēc tam, kad tie tika atbrīvoti no valdes, ar trīsarpus tūkstošu algu, kad nākamais speciālists, izņemot grāmatvedi, saņem pusotru tūkstoti, – šāda algu politika ir nesamērīga un negodīga pret pārējiem darbiniekiem,” komentēja Radzevičs.
Pēc izpilddirektora teiktā, nepamatoti izveidotas divas direktora amatu vietas, lai saglabātu darbu un augstu atalgojumu iepriekšējiem valdes locekļiem Edgaram Vītolam un Uldim Želubovskim.
Savukārt nākamā līmeņa speciālistu algas esot būtiski mazākas, informēja dome.
Savukārt būvvalde atzina, ka pašvaldības zemesgabalā Ezermalas ielā, kas nodots zoodārzam bezatlīdzības lietošanā, notikusi būvgružu izgāšana.
“Zoodārza vadība skaidroja, ka mutiski piekritusi projekta “Āfrikas savanna” būvnieku lūgumam tur īslaicīgi novietot būvgružus, un pēcāk papildu skaidrojumā vispār noliedza būvvaldes informāciju. Tāpat bažas raisa, ka zoodārzs šos atkritumus nemaz netaisās izvākt, bet gan izmantot saimnieciskām vajadzībām, tai skaitā, arī izmantot dzīvnieku pakaišiem,” skaidroja Radzevičs.
Līdaka atzina, ka “Savannas mājas” celtniecības laikā, Zoodārzs ļāvis būvniekam īslaicīgi uzglabāt būvgružus neapbūvētā Zoodārza stūrī, ar noteikumu, ka tie pēc tam tiks izvesti.
“Pēdējās kraviņas viņam bija slinkums aizvest. Palīdzinājis tā, lai izskatās smuki. No malas izskatījās smuki, bet uznāca lietavas, un kaut kas tur paskalojās ārā, bet neteikšu, ka tur ir tie briesmīgie kubikmetri, ko te inkriminē,” klāstīja Līdaka.
Gan Līdaka, gan Morozovs izrādīja medijiem aprunāto vietu, sakot, ka būvgružu tajā nav. Vien smilts, ko izmanto un šķelda, kas rodas no zariem, kas ir zvēru barības pārpalikumi.
Pilsētas izpilddirektors noraidīja jebkādas spekulācijas par it kā Rīgas domes interesēm pārņemt atpakaļ minēto zemes gabalu.
Tāpat izpilddirektors norādīja, ka zoodārza teritorijā notika prettiesiska kafejnīcas iznomāšana bez izsoles tiesībām, un tas bijis valdei zināms, tomēr, kad problēma izgaismota, neviens neesot steidzies vērtēt atbildību.
Radzevičs informēja, ka līdzekļu taupīšanas nolūkos jaunajiem valdes locekļiem būs arī samazināts atalgojums.
Jaunie valdes locekļi tiks meklēti konkursā, kuru plānots izsludināt marta beigās.
Savukārt Līdaka konkursā nepiedalīsies. Viņš cer, ka tagad varēs vairāk pievērsties savai sirdslietai – stāstīt sabiedrībai par Zoodārza iemītniekiem un dabu, ja vien jaunajai valdei viņa pakalpojumi būs nepieciešami.
“Ja mani pakalpojumi šķitīs interesanti, es esmu gatavs šeit būt un palikt.
Šobrīd arī neviens nav man atņēmis statusu kā zooloģiskā dārza atbalsta biedrības loceklim. Līgums starp zoodārzu un šo biedrību ir spēkā, tādēļ man ieejas biļetes šeit neprasa vēl,” sacīja Līdaka.
Līdaka arī neizslēdz iespēju atgriezties politikā un kandidēt gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās.
