Pēc gadiem ilgām diskusijām un dažādiem kompromisiem pašreiz grafiks paredz skolotāju algu pakāpenisku pieaugumu ik gadu, līdz 2022. gadā tas sasniegtu 900 eiro par zemāko likmi.
Pakāpenisks algu pieaugums paredzēts arī augstskolu un koledžu mācībspēkiem. Lai izpildītu šādu pedagogu algu pieauguma grafiku, nākamgad izglītības budžetam vajadzētu papildus 10 miljonus eiro, 2019.gadā – 34 miljonus, bet ar katru nākamo gadu vēl krietni vairāk.
Galvenie iebildumi pret plāna tālāku virzību pirmdien bijuši Finanšu ministrijai, kas uzskata, ka jāizstrādā reālistisks plāns ar īstenojamu finansējuma pieaugumu, vēsta LETA.
Finanšu ministrijas un arī premjera ieskatā, apsolīt, ka, neskatoties ne uz ko, šāds pieaugums noteikti būs, ir bezatbildīgi. Pedagogu arodbiedrība norāda, grafikā jau iekļautas vajadzīgās atrunas.
Grafiks bija jāapstiprina oktobra vidū, un tas paredz ar nākamo gadu pakāpeniski celt pedagogu atalgojumu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka šāds lēmums parāda, cik valdībai prioritāri ir izpildīt šo sen doto solījumu.
Pēc viņas teiktā, iepriekš runāts, ka pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks tiek īstenots pie noteiktiem nosacījumiem - ja tiek sakārtots skolu tīkls un ieviests jaunais kompetencēs balstītais izglītības saturs. Ja no šiem pasākumiem tiek ietaupīti resursi un ekonomikā ir izaugsme, tad var vērtēt un apstiprināt darba samaksas pieauguma grafiku, par iepriekšējo vienošanos klāstīja Vanaga.
"Maksimāli jau viss tika izrunāts. Vēl divas nedēļas?
Ko vēl diskutēt, ja visas iesaistītās ministrijas, arī pašvaldības, kurām arī ir jānodrošina atalgojums pirmsskolas pedagogiem, bija vienojušās jau par visām redakcijām.
Vai ir vajadzīgas dažas lietas anotācijā pusmēnesi vēl slīpēt, zinot, ka pie tā gadiem ir strādāts. Galu galā šis jautājums ir dienaskārtībā kopš 2015.gada streika," sacīja Vanaga.
Viņa iepriekš norādīja, ka grafiks paredz zemākās darba samaksas pieaugumu no 2018.gada līdz 2022.gadam. Pirmajā posmā no 2018. līdz 2021. gadam paredzēts celt zemāko algu par 30 eiro mēnesī, bet 2021.un 2022. gadā - par 70 eiro.
Zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 1.septembrim tiktu paaugstināta pakāpeniski: 2018.gada 1.septembrī alga būtu 710 eiro, 2019.gada 1.septembrī - 750 eiro, 2020.gada 1.septembrī - 790 eiro, 2021.gada 1.septembrī - 830 eiro un 2022.gada 1.septembrī - 900 eiro.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka pašreizējam grafikam jau šobrīd vairs nav seguma, jo Saeima noraidījusi vairākas Izglītības ministrijas ieceres ceļā uz skolu tīkla sakārtošanu un izglītības reformu.
“Šo divu nedēļu laikā ir jāsagatavo reāls plāns. Tāds, kādu mēs redzam šobrīd no esošās situācijas un, ņemot vērā to, ka parlaments tiešām daļu no reformām, kuras Izglītības ministrija ir piedāvājusi, nav atbalstījis,” sacīja ministre.
Ministre pieļāva, ka reāls plāns var nozīmēt arī grafiku, bet ar mazākām summām, “jebkurā gadījumā labāk reāls plāns, nekā nereālie solījumi”.
Savukārt Šadurskis atzina, ka Saeimas neatsaucības dēļ skolu tīkla sakārtošana nevedīsies tik raiti, kā cerēts, taču vienlaikus – nedrīkst pieļaut situāciju, kad pedagogu alga velkas nopakaļ vidējam atalgojumam valstī.
“Mums taču vajag, lai mūsu labākie un talantīgākie jaunieši tomēr izvēlas pedagoga karjeru, pilnveidojas tajā un tas taču nosaka arī mūsu tautsaimniecības izaugsmes ātrumu,” uzsvēra Šadurskis.
Viņš sola diskutēt par esošo plānu un meklēt risinājumus, “jo, kā saka, slikts plāns ir labāks par laba plāna neesamību”.
Tikmēr pedagogu arodbiedrība jau uzdevusi savām reģionālajām nodaļām izstrādāt piedāvājumus, kā rīkoties gadījumā, ja valdība grafiku noraida pavisam.
Bet Saeimas Budžeta komisija pirmdien, 13.novembrī, atbalstījusi priekšlikumus Izglītības likumam, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Pret to iebilst daudzas pašvaldības un tas kopumā bremzē iecerēto skolu tīkla sakārtošanu un reformas izglītībā.
