No kopējā atmežojamās teritorijas garuma pirmās darbu kārtas ietvaros atmežojami 85,8 kilometri. Pašlaik no šīs platības pilnībā atmežoti ir 88% jeb 75,48 kilometri. Vēl 10% jeb 8,48 kilometri ir procesā, un tikai 2% jeb 1,84 kilometri vēl nav atmežoti.
Aģentūra nav devusi uzdevumu "Latvijas valsts mežu" (LVM) speciālistiem atmežot atlikušos aptuveni 1,84 kilometrus, jo projektētājs šajā teritorijā vēl nav radis atbilstošu projekta tehnisko risinājumu un skaidrību par to, cik liela teritorija precīzi vēl atmežojama. Tiklīdz tas tiks izdarīts, LVM tiks iesniegts darba uzdevums ar izpildes termiņu sešas kalendārās nedēļas.
Nodrošinājuma valsts aģentūra sagatavo un iesniedz LVM darba uzdevumus koku un krūmu ciršanai ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamajās teritorijās. Vienlaikus jāveic virkne citu darbību, piemēram, zemes kadastrālā uzmērīšana, būvprojekta risinājuma izpēte un analīze, zemes ierīcības projektu izstrāde un īstenošana, ar ko nodarbojas aģentūra.
Atbilstoši "Valsts nekustamo īpašumu" nolīgtā projekta izstrādātāja sagatavotajam tehniskajam izbūves risinājumam, infrastruktūras izbūve ir paredzēta ne tikai valsts robežas joslā, bet bieži vien arī ārpus tās, rodot piemērotākos variantus dabīgo šķēršļu pārvarēšanai. Nodrošinājuma valsts aģentūra sāka atsavināšanas procedūru 56 zemes vienībām, kuras neatrodas valsts robežas joslā, informējot par atsavināšanas uzsākšanu 31 īpašnieku. Šajos valsts robežas posmos aģentūra sagatavoja LVM jaunus darba uzdevumus koku un krūmu ciršanai ārpus valsts robežas joslas piekritīgajiem 12 metriem, savukārt, LVM atkārtoti organizēja darbu īstenošanu šajos posmos.
Aģentūra informēja, ka vairākkārt lūgusi projekta izstrādātājus risinājumus pārstrādāt, lai nodrošinātu pēc iespējas minimālāku papildu atsavināmo zemju platību nepieciešamību. Šajā rudenī ir pilnībā pabeigts darbs pie iepriekš apspriestajiem atmežošanas posmiem, kas tika iekavēti jūnija un augusta mēnešos.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza EK, kas atbalstīja vairākas Iekšlietu ministrijas piedāvātās darbības.
Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023. gada pavasarim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim.
