Blīdenes mežā atrasto kritušo karavīru saraksts
Blīdenes mežā atrasto kritušo karavīru saraksts pieejams šeit.
Meklēšanas vienības vīri strādā apvidū, kur Otrā pasaules kara gados atradās Guļauces mežsarga māja. Tagad te ir mežs. Bet tolaik bija ierīkota sarkanās armijas sanitārā daļa, un tai blakus mežmalā apglabāja kritušos.
“Bejas kroga kaujas. Ja tajā laika mira pieci karavīri, tika izrakta viena bedre pieciem. Ja bija viens, tad vienam,” norāda karavīru meklēšanas vienības “Leģenda”vadītājs Tālis Ešmits.
Atrastie ir 308. latviešu strēlnieku divīzijas karavīri. Apmēram 85% no viņiem Sarkanajā armijā iesauca Latvijas teritorijas 1944.gada beigās. Galvenokārt tie ir latvieši. Meklētājus gaidīja nepatīkams pārsteigums.
“Viņiem vajadzēja atrasties Tušķu karavīru kapos, bet viņi tur neatrodas. Tagad tas jautājums tiek risināts tālāk, kā tiks apglabāti,” skaidro Ešmits.
Vairākums šo karavīru skaitās padomju gados oficiāli pārapbedīti. Šo karavīru vārdi ir pat iegravēti uz kapu plāksnēm Tušķu brāļu kapos.
“Jāveic pārbaude arī citās pirmatnējās apbedījuma vietās. (..) Vajadzētu pārbaudīt, vai tas atbilst patiesībai, ka viņi [strēlnieku divīzijas karavīri] ir apglabāti kapos, ka viņi tagad neatrodas zem kartupeļu laukiem, rudzu laukiem, grāvmalā. Ar to mēs turpināsim strādāt. Varbūt kādam ir informācija, atmiņas par periodu, kad notika šo kapsētu ierīkošana, kā tas notika? Mēs nojaušam un ar to arvien vairāk saskaramies, ka tas ir bijis ļoti, ļoti slikti izdarīts, vai praktiski nav darīts,” uzsver Ešmits.
“Tas pirmais šoks, bija neaptverams. Tāpēc, ka mums bija zināms, ka ir pārapbedīts Tušķu kapos. Mēs katru gadu braucām pieminēt savu brāli,” stāsta karā kritušā Arvīda Popova māsa Ella Indzere.
Ellai Indzerei un Zidrītei Paulai no kara neatgriezās vecākais brālis Arvīds Popovs.
“Tas bija 1944. gada rudens, kad Sarkanā armija ienāca Latvijā. Kurzemes katls vārījās. Viņi bija atnākuši jau līdz Aucei,” atceras Ella.
“Viņam bija 19. Man – 17. Mēs stāvējām pie vārtiem, papus, mamma, es. Metām ar roku. Viņš atskatījās un aizgāja, un tā vairs neatgriezās. Un pēc tam bija pavēste, ka viņš ir kritis,” papildina Zidrīte Paula.
Arvīds Popovs frontē bija vien pusotru mēnesi.
“Es atceros trešo vēstuli, ko es pēc gadiem pati izlasīju. Viņš rakstīja tā: “Mammīt, drīz karš beigsies, un es no Blīdenes ar kājām atnākšu mājās.” Tas teikums, kas palicis man ļoti sirdij tuvs. Kad viņš aizgāja, viņš mani, meiteni, pacēlis, rādījis uguntiņas un teicis – māsiņ gaidi mani mājās,” turpina Ella.
Māsas glabā sadzeltējušo pavēsti ar sēru ziņu, ka brālis frontē, izrādot vīrišķību un varonību kaujā ar vācu iebrucējiem, miris no ievainojuma 1945.gada 5.martā. Norādīts, ka apglabāts kapa vietā nr. 7. mežmalā pie Guļauces mājas Blīdenes apriņķī. Vēlāk, padomju gados. ģimenei paziņots, ka Arvīds pārapbedīts Tušķu brāļu kapos.
“Nu beidzot viņš atnācis mājās. Tagad gribas tik sagaidīt, kad būs pārapbedīšana. Gribētu aiziet ar puķītēm… kā uz bērēm,” saka Zidrīte Paula.
Karavīru pārapbedīšana, visticamāk, varētu notikt nākamā gada pirmajā pusē. Šobrīd jau atradušies radi 17 karavīriem. Meklētāji cer, ka tuvinieki atradīsies arī pārējiem.
Kritušo piederīgie un tie, kuriem ir kāda informācija par kritušo radiniekiem, var pieteikties šeit!
