Rīgas Anniņmuižas vidusskola Imantā, iespējams, lai ar sliktākiem vērtējumiem nebojātu savas skolas reitingu, pirms valsts eksāmeniem "mazāk perspektīvos" skolēnus mudina doties pie ģimenes ārstiem, lai censtos izkārtot sev atbrīvojumus no valsts pārbaudījumiem. To Latvijas Radio, cenšoties skaidrot salīdzinoši lielos no eksāmeniem atbrīvoto skolēnu rādītājus Anniņmuižas vidusskolā, uzzināja tuvējā ģimenes ārstu praksē turpat Imantā.
Inetas Dombrovskas ģimenes ārsta prakses medmāsa Sarmīte Radziņa stāstīja: "Jā, pie mums praksē ir bijuši vairāki gadījumi, bet tur pie vainas ir arī skolas, jo daļa skolas, lai nezaudētu reitingus, pilnīgi masveidā sūta bērnus, labus bērnus, lai ņem atbrīvojumus no eksāmeniem, konkrēti par Anniņmuižas vidusskolu. Mūsu prakses uzskats ir tāds, ka bērns, 9. klasē it sevišķi, nav jāatbrīvo no eksāmeniem. Vidusskolā arī. Ja viņš pats iet pie neirologa un viņam ir sūdzības, un neirologs raksta, ka ir jāatbrīvo, tad mēs arī atbrīvojam viņu. Bet tā vienpersoniski mēs neatbrīvojam. Kādi 5 - 10 mums varētu būt, jā. Tādi, kas nāk, kas prasa, ir ļoti daudz.
Bet viņi nāk arī no skolas sūtīti, jo mācību spēki ir teikuši, ka viņš konkrēti nenokārtos eksāmenu."
Latvijas Radio vēl pirms šīs informācijas uzzināšanas vēlējās norunāt interviju ar Anniņmuižas vidusskolas direktori Tatjanu Pulli, lai pārrunātu šī gada no eksāmeniem atbrīvoto rādītājus, taču direktore no sarunas atteicās. Viņa esot nogurusi no nepārtrauktās runāšanas par šo jautājumu. Taču sazvanīta atkārtoti, jau pēc saņemtās informācijas, Pulle tomēr nelielam komentāram piekrita.
Mēs runājām ar ģimenes ārstu praksēm Imantā, un tur teica, ka Anniņmuižas vidusskola ļoti aktīvi sūtot bērnus mēģināt dabūt šos atbrīvojumus no eksāmeniem.
Piedodiet – mēs nevienu bērniņu nesūtām, jo tā ir vecāku lieta. Mēs strādājam tikai ar mācību sasniegumiem. Un nevienu bērniņu mēs nesūtam. Tagad gan mēs sūtam [pie ģimenes ārsta], jo mums ir neprecizitātes kaut kādās izziņās. Un viss.
Bet tā, ka pirms eksāmena, lai būtu labāki reitingi, tādus mazāk perspektīvos bērnus – tā jūs nesūtat mēģināt dabūt atbrīvojumu?
Protams, ka ne. Nesūtam!
Šie apgalvojumi varētu būt absolūti nepamatoti, jūsuprāt?
Jā, protams!
Savukārt IKVD Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs skaidroja – dienesta rīcībā līdz šim nav bijusi informācija par kādiem iespējamiem gadījumiem, kuros skola mudinātu doties pie ārstiem, lai mēģinātu saņemt atbrīvojumus no eksāmeniem. Platonovs gan skaidroja, ka Latvijas Radio rīcībā esošā informācija tiks ņemta vērā. Viņš arī aicināja ģimenes ārsta praksi vērsties dienestā, lai varētu izmeklēt iespējamos pārkāpumus.
"Šādi gadījumi noteikti nav pieļaujami.
Ja personas rīcībā ir šāda informācija, tā noteikti ir jāpārbauda, bet ir jābūt kādiem materiāliem, lai pārbaudītu šīs informācija patiesumu. Rīgas Anniņmuižas vidusskola – jā, šī ir viena no izglītības iestādēm, kura ir mūsu redzeslokā nonākusi. Tiek vērtēti arī viņu iesniegtie dokumenti," stāstīja Platonovs.
Gan šajā, gan citos gadījumos viņš aicina – ja ģimenes ārstiem ir aizdomas, ka kāda skola sūta audzēkņus masveidā censties iegūt atbrīvojumus no eksāmeniem, par to jāinformē IKVD. Savukārt, ja kādam ir informācija par negodprātīgu ārstu darbu, šādus atbrīvojumus masveidā izsniedzot, tad jāinformē Veselības inspekcija. Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide sacīja – viņai pieejamā informācija neliecinot par to, ka šāda skolu masveida vēršanās pie ģimenes ārstiem, lai glābtu savus reitingus, būtu ļoti izplatīta. Arī pašas praksē, lai arī ir no eksāmeniem atbrīvotie, tomēr visi gadījumi bijuši pamatoti. To, ka no kādas skolas bērni vērstos masveidā, viņa nenovēro.
"Es vairāk sliecos uz to, ka, izvērtējot šos bērnu stāvokļus, mēs redzam, ka viņi nav spējīgi nolikt šo eksāmenu. Vai tās ir kovida sekas, vai tas stress, kas bijis ar attālinātajām mācībām, ir pasliktinājis viņu veselības stāvokli," stāstīja Veide.
Savukārt citāda pieredze ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājam, bērnu psihiatram Ņikitam Bezborodovam.
"Es domāju, ka to zina jebkurš ārsts, kurš praktiski strādā – ir skaidra sezonalitāte. Mēs zinām, kad pie mums nāks jaunieši, lai iestātos jūrasskolā, jo ir normatīvi noteikts, ka jābūt psihiatra izziņai, bet tikpat labi mēs zinām, ka būs laiks gadā, kad pie mums nāks jaunieši ar jautājumiem par eksāmeniem," norādīja ārsts.
Proti, tā ir izplatīta prakse, ka, tuvojoties eksāmeniem, pie speciālistiem vēršas vecāki, kuri mēģina izkārtot atbrīvojumus no pārbaudes darbiem. Taču Bezborodovs uzskata – katrs gadījums ir vērtējams individuāli un atbrīvojumu izsniegšana tādā apjomā, kā šobrīd, piemēram, katram desmitajam sniedzot atbrīvojumu no matemātikas eksāmena, gan nav pamatota.
"Ļoti maz tādus veselības stāvokļus es varu izdomāt, kas absolūti neļautu skolēnam kārtot eksāmenus.
No psihiatrijas puses – ja viņš ir akūtā psihozē, tad protams, viņš nevar kārtot eksāmenu, bet šādi stāvokļi ir tiešām ļoti reti. Tādu ir maz. Skaidrs, ka tie nav ne tuvu 10%," stāstīja Bezborodovs. Pēc viņa teiktā, piemēram, tas, ka jaunietim ir trauksme, nenozīmē, ka skolēns nevar kārtot eksāmenu. Viņš gan norādīja, ka lēmums ir atkarīgs no katra konkrētā ārsta.
Taču lielāko akmeni Bezborodovs met tieši izglītības sistēmas dārziņā – proti, ja pati izglītības un eksaminācijas sistēma bērnus un viņu vecākus noved līdz tam, ka masveidā tiek meklēti atbrīvojumi, jādomā par to, kā mainīt šo cēloni.
Atsevišķi Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji un šī gada skolu absolventi zina pa kādam, kurš no eksāmeniem atbrīvots, taču teju visi atzīst – lai arī iespēja saņemt atbrīvojumu noteikti ir nepieciešama, taču to izmanto pārāk plaši un galu galā zaudētājs ir pats jaunietis.
Es domāju, ka te varētu būt bažas par ģimenes ārstiem. Jo skatieties – lielākā daļa mums tagad neliek labi matemātiku. Mums vidējais procents valstī, man liekas, bija 30%.
Es šogad pabeidzu skolu. Manuprāt, šobrīd vairāk ir atbrīvoti, jo bija kovids, kad skola strādāja slikti. Cilvēki vairāk uztraucas par eksāmeniem, jo kāda informācija nav apgūta.
Liela daļa cilvēku, godīgi arī kaut ko nevar izdarīt. Un tad ir tādi, kas brauc uz sistēmas. Un tā ir vienmēr bijis. Lai jau neliek - pēc tam paši ar to "dīlos" tālāk.
12. klasē, manuprāt, vajadzētu, jo viņiem pēc tam tomēr jāiet kaut kur tālāk.
Tikmēr Valsts izglītības satura centrā stāstīja – patiesībā no eksāmeniem atbrīvoto skaits nav kritiski lielāks kā citus gadus. Iespējams, nedaudz, taču šogad šim faktam pievērsta lielāka uzmanība. Centrā apstiprināja, ka no 16 000 vidusskolās pieteiktajiem skolēniem kopumā no eksāmeniem atbrīvoti ir apmēram 10%. Skatoties sīkāk, piemēram, matemātikas eksāmenu 12. klasēm šajā gadā kārtoja vairāk nekā 14 200 skolēnu, savukārt nekārtoja 2150, bet atbrīvojums bijis 1324 skolēniem. Tas nozīmē, ka bez tiem, kuri ieguvuši atbrīvojumu, katrā priekšmeta eksāmenā ir arī tādi, kuri vienkārši to nekārto. Valsts izglītības satura centrā gan skaidroja – vēl gaidāmi eksāmenu papildtermiņi, tā dēļ nekārtotāju skaits mazināsies, taču galējie rezultāti būs zināmi vien pēc eksāmenu sesijas beigām.
KONTEKSTS:
Teju katrs desmitais skolēns šogad bijis atbrīvots no matemātikas centralizētā eksāmena, informēja Valsts izglītības satura centrā (VISC). Līdzīgi rādītāji arī pārējos centralizētajos eksāmenos. Atbildīgās iestādes lūgtas izvērtēt atbrīvojumu pamatotību.
