1853. gada rullis ir lielāks par A3 formāta lapu, abas puses divās slejās aprakstītas vācu valodā gotiskā šriftā.
Senākais no Cēsu Sv.Jāņa baznīcas krusta pamatnē atrastajiem papīra ruļļiem kapsulā ievietots torņa pabeigšanas gadā. Pēc ciešākas 19. gadsimtā rakstīto vēstījumu izpētes vēsturniekiem tos izdevies pilnībā atšifrēt no vācu valodas.
Tekstu rakstījis skolotājs, ērģelnieks Mārtiņš Frīdvalts.
18. gadsimta vidū Cēsu baznīcas tornis pilsētas ugunsgrēka laikā gāja bojā, tad uzlika pagaidu jumtu, kas nostāvēja gandrīz 100 gadus, kad 1831.gadā sāka vākt naudu torņa būvniecībai - par glītajā kaligrāfiskā rokrakstā salasāmo stāsta Cēsu muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš.
Katrs latviešu dievgaldnieks gadā deva pa vienai sudraba kapeikai, draudze tolaik bija ļoti liela – vairāk nekā 7000, un vairāku gadu laikā bija saziedota pietiekami liela summa, un 1852.gadā jau sāka vest uz būvlaukumu materiālus, un ziedoja arī kokmateriālus, akmeņus, ķieģeļus. Un 1853.gadā tika likts pamatakmens tornim, par dokumentā aprakstīto stāsta Pumpuriņš.
Bez torņa būvniecības gaitas vēsturiskajā dokumentā arī uzskaitītas draudzes amatpersonas, apkārtējo muižu īpašnieki un Vidzemes guberņas amatpersonas, nosauktas skolas un to vadītāji, kā arī būvdarbu vadītāja un meistaru vārdi.
Savukārt liriskas atkāpes gan šeit nav pierakstītas, vien pieminēti kādi vēl ar baznīcu nesaistīti notikumi, lai uzburtu pilnīgāku vēstures ainu.
Tajā gadā būvēta Rīgas - Pleskavas šoseja, Liepas muižas īpašnieks veiksmīgi braucis ar tvaikonīti pa Gauju, uzskaitīts, cik mājas ir Cēsīs – 50 mūra mājas un 103 koka mājas, stāsta vēsturnieks.
Iemesls, kāpēc kapsulā atrodami vairāki pergamenti, ir tas, ka pēc 11 gadiem baznīcai tomēr steidzami bijuši nepieciešami jumta nomaiņas darbi, un tā laika rāte nolēmusi, ka pie viena jāpapildina kapsulas saturs ar jauniem notikumiem Cēsu apkārtnē.
Vēsturniekiem pārsteigums bijis kapsulā atrastais vēl trešais rullis, kas ir krietni mazāks, bez zīmoga, papīrs krietni sadzeltējis un sliktāk saglabājies. Tas ir vietējā jostniekmeistara Johana Freija, kam bija uzticēts kapsulu aizzīmogot, paša pielikts vēstījums.
Tajā aprakstīts, kur viņš dzimis, kur mācījies, kur strādājis, kad ieradies Cēsīs, apprecējis un uzcēlis Cēsīs māju, atklāj Pumpuriņš.
Tā ir viņa pašiniciatīva, un drošības pēc uz kapsulas vāka viņš vēlreiz to ieskrāpējis, un tagad ne par vienu prominenci tik izsmeļošo ziņu nav, smej Pumpuriņš.
Vēsturnieks atrastos papīra ruļļus kopumā sauc par vērtīgu eksponātu, un pieraksti parāda priekšstatu par Cēsīm un tuvējo apkārtni 19. gadsimta vidū. Kapsula šogad pirmo reizi atvērta pēc vairāk nekā 150 gadiem, tā kara laikā tikusi arī sašauta un palikuši caurumi papīra ruļļos, stāsta baznīcas draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš-Vīksne.
Verot kapsulu vaļā, atrada divas lodes, kas bija iesprūdušas, trāpījušas kapsulas sānos, bet dokumenti nebija būtiski bojāti.
“Mēs plānojam tradīciju turpināt un atstāt vēstījumu nākamajam paaudzēm, veidosim laika kapsulu, kurā pastāstīsim par mūsu laiku, kādi ir mūsu svarīgāki notikumi, būs vēstījums tiem, kas atvērs to pēc gadiem 100 vai 150,” stāsta Ozoliņš-Vīksne.
Jauno kapsulu mūsdienu paaudze draudzes personā plāno ievietot krusta pamata bumbā šovasar pēc Cēsu baznīcas restaurācijas noslēguma, kad baznīcas torņa smailē atgriezīs apzeltīto vara krustu.
