Runa nav par atšķirībām kvalitātē, bet gan par atšķirībām, kādas mēdz būt, pielāgojot dzērienu receptūras patērētāju gaumei. Tāpēc uz pudeles norādītā informācija var atšķirties dažādu valstu tirgos, saka “Coca-Cola HBC Latvija” sabiedrisko attiecību vadītāja Dace Dricka.
Šī uzņēmuma dzēriens “Nestea” Vācijā pieejams tikai ar cukuru, Latvijā – pievienots dabīgais saldinātājs stēvija. Latvijā nopērkamajā dzērienā “Fanta Orange” ir vairāk sulas nekā Vācijas tirgum paredzētajā.
“Jebkuram produktam, pirms tas tiek ieviests tirgū, mēs veicam patērētāju testu, lai noskaidrotu, kas ir tās garšas īpašības, kas vairāk saista. Ir valstis, kur patērētāji dod priekšroku tam, kas ir vairāk salds, ir, kur ar skābenu garšu. Būtiska ir arī dzēriena krāsa: ir valstis, kur patērētāji izvēlas košāku dzērienu, bet ir valstis, kur izvēlas dabīgāko krāsu,” skaidro Dricka.
Uz jautājumu, vai vienam tirgum neizmanto lētākas izejvielas, bet citam - dārgākas, ražotāju pārstāve uzsver, ka sastāvdaļu kvalitāte neatšķiras nevienā no valstīm. “Tas, kas atšķiras, ir atšķirības receptūrās, kas tiek pielāgotas reģioniem. Atšķirības ir nebūtiskas, līdz ar to produkts saglabā raksturīgās īpašības,” pauž Dricka.
Marķējums atšķīrās arī Latvijā ražotajām kartupeļu plāksnītēm, kuras eksportē uz 35 valstīm, tostarp Beļģiju, kur produkts nopirkts PVD pārbaudei. Latvijas tirgum paredzētajā iepakojumā, piemēram, norādīta rapšu eļļa, bet Beļģijas patērētājam minēta arī saulespuķu eļļa un atšķirīga izejvielu secība.
“Ir, kuriem mēs taisām ar saulespuķu eļļu, kas ir pēc viņu nosacījuma. Viņi akcentē to. Mēs tad liekam arī saulespuķu eļļu. Pamatā mēs strādājam ar rapšu eļļu. Tamdēļ tajā iepakojumā, kur mums gāja uz citām valstīm, tās abas ir iekšā,” skaidro SIA «Pērnes L» īpašnieks Laimonis Radziņš.
Kā uzsver uzņēmumā, PVD pārbaudei esot nopirkts vēl vecais iepakojums ar iepriekšējo ES regulu prasībām par to, kādai informācijai par sastāvdaļām jābūt uz iesaiņojuma.
Par dubultiem standartiem viņu produktu ražošanā nevarot būt ne runas: “Tas ir viens un tas pats, vai nopirksiet Latvijā, Brazīlija, Tokijā, Ķīnā vai Saūda Arābijā. Visur ir precīzi viens un tas pats.”
Uzņēmējs skaidro – ir dažādi tirgi ar dažādu cenu līmeni, un lielās kompānijas, iespējams, izmanto lētākas izejvielas ar zemāku kvalitāti. “Tas nenozīmē, ka ir slikta. Varbūt ne augstākā labuma kaut kādu izejvielu, bet varbūt pirmās šķiras izejvielu, lai dabūtu lētāku cenu. Pirktspēja tajos reģionos ir zemāka. No vienas puses, tas ir tāds kā maldinājums, kas šokē. Es domāju, ka ir ļoti daudz pakaļdarinājumu, kas tiek ražoti nezin kur,” saka Radziņš.
Kā norāda PVD, pārtikas aprites jomā nav skaidri noteikts, ka vienā un tajā pašā produktā nedrīkstētu izmantot dažādas izejvielas. Katrs uzņēmums izstrādā savus iekšējos standartus un receptūras. Ja produktā nav neatļautu vielu un nav novirzes no normatīvo aktu prasībām, to drīkst tirgot. Visām izejvielām jābūt norādītām uz iesaiņojuma.
Ziņots, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), salīdzinot vairāku pārtikas produktu marķējumus un laboratoriski pārbaudot to sastāvu, konstatēja - atšķirības starp Latvijā pieejamiem ārvalstu izcelsmes pārtikas produktiem un citās valstīs iegādātiem pārtikas produktiem ir, taču tās nav būtiskas.
