ĪSUMĀ:
- Nieru transplantācijas centru slimnīca grib pārveidot - operācijas turpināt ķirurģijas nodaļā.
- Ārsti satraukti: Būs grūti strādāt, labi ieeļļots mehānisms tiks likvidēts.
- Centra vadītājs: Mēs darām visu, lai saglabātu mūsu pacientu drošību.
- Slimnīcas galvenā ārste: Tā nav reorganizācija, bet attīstība.
- Stradiņa slimnīca plāno paplašināt transplantācijas darbu.
Prieku par veikto 2000. nieres transplantāciju, kas ir jauns sasniegums Latvijas medicīnā, šajā nodaļā aizēno kas cits. Slimnīcā to sauc par attīstību. Bet nodaļā īsi – par tās slēgšanu.
“Drebošu sirdi strādājam. Katru dienu,” atzina ārste Laima Salaka. Ārsti atzīst, ka vēl nav nekādas skaidrības par turpmāko.
“Transplantoloģijas piebremzēšana un nodaļas likvidācija. Varētu būt,” pieļāva Salaka.
Viņa sprieda, ka “būs grūti strādāt, izkopt slimniekus pēc operācijas, operēt, tagad viss ir vienās telpās”.
Šis centrs gadiem strādājis kā labi ieeļļots mehānisms. Tas nav liels, tikai 15 gultas. Gadā šeit veic 600 operācijas. Ne vien transplantācijas, bet arī nefunkcionējošo nieru izņemšanas, asinsvadu pieejas izveides un citas manipulācijas.
“Mēs nelietojam mūsu pacientiem intensīvo terapiju, mēs visus protam izkopt mūsu nodaļā. Tas ir retais izņēmuma gadījums, kad kādu ieliekam reanimācijā,” norādīja Transplantācijas centra vadītājs Jānis Jušinskis.
Ārstiem piedāvā operācijas turpināt Ķirurģijas nodaļā, māsas varēs strādāt jaunajā ēkā Nefroloģijas nodaļā. Gadu desmitiem strādājušā Nieru transplantācijas centra vairs nebūs.
“Līdz šim viss mūsu darbs bija pamatots ar to, ka paši skatāmies pacientus pirms operējam, vaktējam pēc operācijām. Tas dod rezultātus. Jebkura reorganizācija apdraud aktivitāti,” uzsvēra Jušinskis.
“Nu, dzīvosim, redzēsim. Mēs darām visu, lai saglabātu mūsu pacientu drošību un transplantāciju kā tādu,” viņš piebilda.
Slimnīcas galvenā ārste Eva Strīķe negribētu, lai “transplantācijas procesa pārmaiņas nosauktu par reorganizāciju - tā ir transplantācijas centra attīstība”.
Simtgadīgās istabās, kur uz visiem pacientiem ir viena tualete, intrahospitālās infekcijas var izplatīties daudz ātrāk nekā atsevišķās palātās, kur katram ir savs sanitārais mezgls. Jaunajā ēkā Nefroloģijas nodaļā tas viss ir nodrošināts.
“Tīri par pacientu plūsmu, tai ir jānotiek tā, kas saistītos ar visoptimālāko aprūpi. Mēs kā latvieši gribam to savu mazo dīķīti, to savu viensētu. Nē, mēs peldēsim jūrā,” situāciju raksturoja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.
Stradiņa slimnīcai transplantāciju attīstības plāni ir ambiciozi. Nieres, sirdi un nu arī aknas jau pārstāda. Nākamo gadu laikā medicīnas flagmanis gribētu sākt arī plaušu transplantāciju. “A” korpusa otrās kārtas celtniecība ļaušot nozari paplašināt.
“Pēc četriem gadiem mums būs jaunais bloks ar ķirurģiju, neatliekamo palīdzību un viņiem visiem ir jābūt tur integrētiem. Tas ir pirmais solis uz to, kā mēs mācāmies, lai varētu strādāt kopā!” norādīja Kreicberga.
Nodaļā, kur līdz šim atradās Transplantācijas centrs, ievietos Sejas un žokļa ķirurģijas centru, kas atrodas Dzirciema ielā.
“Tā ir laimīga sagadīšanās, ka mums būs iespējams viņu uz šejieni pārņemt. Varbūt sakrita šie laika nogriežņi ar nodaļas atbrīvošanos. Jo vecās ēkas nav piemērotas slimnīcas pacientiem,” skaidroja Strīķe.
Atlūgumu uzrakstījusi arī Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta vadītāja, taču tas esot saistīts ar privātiem apsvērumiem, nevis pārmaiņām ''Stradiņos''.
