1. Vai un kādā veidā plānojat mazināt valsts pārvaldi?
• Efektīvāk izmantojot digitālo tehnoloģiju iespējas (piemēram, automatizējot procesus publiskajā pārvaldē, pārņemot ierēdņu veiktās rutīnas procedūras un atbrīvojot laiku sarežģītāku darbu veikšanai)
• Koncentrējot vienuviet ministriju aparātus un atbalsta funkcijas
(arhīvi, datu centri, grāmatvedības, personālvadības, lietvedības utml.)
• Mēs esam pret pašmērķīgu, voluntāru procentuālu valsts pārvaldes “griešanu” vai “slēgšanu”
2. Vai un kādā veidā plānojat mazināt pašvaldību administrācijas?
• Apvienot daudzos mazos novadus lielākos un spēcīgākos novados; pašvaldību skaitam jāsamazinās vismaz trīs reizes (no 119 līdz maksimums 40 novadiem)
• Plašāk ieviest digitālās tehnoloģijas (piem., būvniecības un daudzu citu atļauju pieteikšana un saskaņošana tikai digitāli)
• Samazināt “atļauju” procedūras, pārejot uz “reģistrēšanās” procedūru, (piemēram, pārtikas apritē), lietojot principu “uzticēties pirms pārbaudīt, brīdināt pirms sodīt”
3. Nosauciet trīs ministrijas, pār kurām noteikti gribētu uzņemties politisko virsvadību?
• Izglītības un zinātnes
• Veselības
• Tieslietu
4. Vai un kādā veidā ir jāmaina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbs?
• Jānostiprina kompetence, tai skaitā ar starptautiski piesaistītiem ekspertiem un darbiniekiem
• Jāatbrīvo KNAB no sīkām “tehniskām” funkcijām
• Jāattīsta “trauksmes cēlāju” kultūra un instrumenti
• Jārevidē korupcijas novēršanas darbs, lai bieži formālie sodi neradītu cilvēkos papildus cinismu par cīņu ar korupciju
5. Vai Latvijai ir jāpaliek Eiropas Savienības un NATO sastāvā?
Jā, protams. Un ne tikai jāpaliek to sastāvā, bet arī jāpadara šīs savienības vēl ciešākas. Tas ir, Latvijai jābūt gan Eiropas Savienības ciešākas sadarbības “kodolā” (ekonomikā, tieslietās, drošībā, aizsardzībā), gan NATO “kodolā”. Latvijai ir jābūt starp tām valstīm, kuras konsekventi izpilda visas savas saistības (tai skaitā, par ieguldījumiem aizsardzībā), un jābūt gatavai savā teritorijā nepieciešamības gadījumā ātri uzņemt lielāku NATO un Eiropas valstu aizsardzības spēku kontingentu.
6. Ko plānojat mainīt pašreizējā vecuma pensiju sistēmā?
• Pakāpeniski sākt pāreju uz vispārējo pamatpensiju, tas ir, pēc 15-20 gadiem nodrošināt visiem Latvijas cilvēkiem cilvēka cienīgu pamatpensiju, atstājot atbildību par uzkrājumu veidošanu lielākām (papildus) pensijām pašu cilvēku ziņā
• Budžeta iespēju robežās straujāk indeksēt mazās pensijas, it īpaši cilvēkiem ar lielu darba stāžu
• Desmit gados divkāršot vidējās izmaksātās pensijas apjomu, tas ir, panākt pieaugumu vidēji par 7,2% gadā
7. Ko plānojat mainīt pašreizējā ģimeņu atbalsta (materiālā) sistēmā?
• Fokusēt pabalstu uz ģimenes otro bērnu (“otrā bērna politika”)
• Atļaut summēt vienas ģimenes locekļu attaisnotos izdevumus (veselībai, izglītībai, papildpensijai, labdarībai), kurus atbrīvo no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (piemēram, nevis 600 eiro gadā katram no trim ģimenes locekļiem, bet 1800 eiro gadā visiem kopā)
• Pēc bērna piedzimšanas atsākot strādāt, ienākumu nodokļa atvieglojumu par apgādājamo bērnu automātiski sāk saņemt bērna māte (ja vien vecāki savstarpēji nevienojas vai bāriņtiesa nelemj par ko citu)
• Valsts subsīdijas interešu izglītībai (sports, māksla) kā vaučeri bērniem, nevis finansējums pakalpojumu sniedzējiem
8. Vai un kādā veidā jāierobežo ātro kredītu bizness Latvijā?
• Jānosaka saprātīgas maksimālās aizdevumu procentu likmes, pēc principa “jo garāks kredīta termiņš, jo zemāka maksimālā likme”, pielietojot Skandināvijas valstīs pieņemtās attiecīgās vidējās likmes
• Stingrāk jākontrolē, lai patēriņa kredīti netiktu izsniegti cilvēkiem, kuri tos reāli nevar atdot vai ir azartspēļu atkarībā
• Jānosaka kreditoriem par pienākumu atbildīgāk un plašāk informēt cilvēkus par aizņemšanās riskiem
9. Vai un kādā veidā jāierobežo azartspēļu bizness Latvijā?
• Vienots azartspēļu klientu “melnais saraksts” (tas ir, visām spēļu zālēm kopīgs to cilvēku sarakstu, kurus dēļ atkarībām vai citiem iemesliem neielaiž tajās)
• Noteikt, ka nozares uzņēmējiem un sabiedriskajiem medijiem ir atbildīgāk un plašāk jāinformē cilvēki par azartspēļu atkarības riskiem
• Pielietot Skandināvijas valstīs pieņemtās azartspēļu regulācijas principus (piemēram, sekot pieprasījuma izmaiņām, un, pieaugot pieprasījumam, samazināt azartspēļu vietu skaitu)
10. Nosauciet trīs pasākumus ekonomikā, kas varētu būtiski uzlabot valsts budžeta ieņēmumu daļu?
1) Ēnu ekonomikas apkarošana, it īpaši:
• mērķtiecīgi un krasi samazinot skaidras naudas apriti
• veicinot nozaru pašregulāciju (piemēram, ģenerālvienošanās par lielāku minimālo algu būvniecības, mazumtirdzniecības un citās paaugstināta riska nozarēs),
• plašāk ieviešot reverso PVN maksāšanas kārtību
2) Lielāka minimālā alga
3) Palielināts akcīzes nodoklis un nodokļi greznumlietām, piesārņojumam un neveselīgām vielām
11. Vai atbalstāt Kopdzīves likumu, kas dotu tiesisku attiecību pamatu arī homoseksuāliem pāriem?
Jā. Visas ģimenes ir vienlīdzīgas, un arī tajās ģimenēs, kurās partneri Latvijā vēl nevar salaulāties, viņiem ir jādod cilvēcīga iespēja būt līdzās, dalīties atbildībā, rūpēs vienam par otru un tiesības saņemt valsts aizsardzību.
12. Vai uz nākamo termiņu Latvijai ir vajadzīgs cits Valsts prezidents? Kādiem jābūt kritērijiem?
Jā. Kritēriji: nevainojama reputācija, kompetence valsts lietās, Eiropas un globālajos jautājumos, spēja godam pārstāvēt valsti pasaulē.
13. Vai izdevumi aizsardzībai tuvākajos gados jāpalielina līdz 2,5% no IKP?
Latvijai ir konsekventi jāpilda NATO dalībvalsts saistības aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja šī apņemšanās NATO tiks palielināta, tad tā noteikti ir jāpilda. Latvijas kopējie ieguldījumi valsts un sabiedrības drošībā ir jāpalielina, tomēr ne vienmēr tie ir ieskaitāmi tieši aizsardzības budžetā un šajos IKP procentos. Piemēram, kiberdrošība, preventīvā diplomātija, informācijas analīze, stratēģiskā komunikācija, mediju pratība, demokrātijas procesu drošība.
14. Kādas izmaiņas kopumā esat iecerējuši nodokļu un nodokļu iekasēšanas jomā?
• Kopumā mūsu mērķis ir kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35% no IKP, ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku
• Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā ieviest principu “uzticēties pirms pārbaudīt, brīdināt pirms sodīt”
Mūsu plāns konkrētāk:
• iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums algām un pensijām - 500 eiro
• valstiskot nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu (likmes, atvieglojumus, iekasēšanu)
• noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamu minimumu - 40 000 eiro no vienam cilvēkam piederošo nekustamo īpašumu kopējās kadastrālās vērtības
• palielināt akcīzes nodokli alkoholam, tabakai, degvielai
• maksimāli plaši ieviest apgriezto (reverso) PVN maksāšanas kārtību
• paplašināt fiksētā IIN (patentmaksas) maksāšanas iespējas un ieviest fiksēto UIN mikrouzņēmumiem
• mazajiem uzņēmumiem ļaut un ieteikt vest visu grāmatvedību, izrakstīt rēķinus utml. VID EDS sistēmā
• OIK likvidēšanai atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli
• noteikt obligātu ienākumu/īpašumu ikgadēju deklarēšanu; uzņēmumu nodokļu/algu maksāšanas rādītāju publiskošanu
• pielīdzināt ziedojumus partijām ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām un piemērot tām līdzīgas nodokļu atlaides
• izveidot budžeta izlietojuma detalizētas atskaites pārskatāmu un cilvēkiem ērti lietojamu rīku internetā
15. Vai jāpaplašina preču un pakalpojumu loks, kam piemērot samazinātu PVN? Kam konkrēti?
Nē.
16. Kurus politiskos spēkus jūs uzlūkojat kā sabiedrotos un kurus nē, strādājot vienā valdībā?
Iespējamie sabiedrotie: Jaunā konservatīvā partija un "Jaunā Vienotība"
Bīstami: "Saskaņa" un "KPV LV"
17. Vai un kādā veidā mazināsiet OIK elektrības rēķinos?
Mūsu plāns OIK (obligātās iepirkuma komponentes) likvidēšanai ir lasāms šeit: bit.ly/pp-plans
Plāna kopsavilkums:
A. Rīkoties uzreiz – neskaņot ar Eiropas Komisiju, ko var neskaņot:
1. Papildu kontroles pasākumi
2. Iepirkuma cenas pārkompensācijas koeficientu korekcija
3. Subsidētas enerģijas nodokļa atjaunošana
4. Latvenergo brīvprātīga atteikšanās no OIK maksājumiem
B. Saskaņot ar Eiropas Komisiju, kas ir jāsaskaņo:
5. Staciju atbalsta termiņu vienādošana
6. Dubultā atbalsta pārvērtēšana
7. Formulu pārskaņošana, diskontēšana un saistību atpirkšana
Pamatprincips: vispirms samazināt saistības, ko nevar samazināt – diskontēt un atpirkt, ieviešot skaidrus spēles noteikumus.
18. Vai un kas turpmāk būtu maināms nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā?
• Valstiskot NĪN piemērošanu (likmes, atvieglojumus, iekasēšanu)
• Ieviest neapliekamo minimumu 40 000 eiro no vienam cilvēkam piederošo nekustamo īpašumu kopējās kadastrālās vērtības
19. Vai atbalstāt plānoto pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām tikai latviski?
Nav jābūt “latviešu un krievu skolām”, ir jābūt kopīgām un labām Latvijas skolām. Valdošās koalīcijas virzītā shēma faktiski saglabā Latvijā divu tipu skolas (“latviešu” un “krievu”), bērnu segregāciju un atražo sadalītu sabiedrību.
Mēs ierosinām veidot Latvijā vienotas skolas, kurās visu tautību un visu vajadzību bērni mācās kopā, kurās izglītība visiem bērniem pamatā notiek latviešu valodā, kurās nodrošina iespēju apgūt daļu satura bilingvāli mazākumtautību valodās un svešvalodās, nodrošinot izcilas latviešu valodas, otrās un trešās valodas zināšanas un augsta līmeņa digitālās prasmes. Mūsu mērķis visiem bērniem skolā iemācīt 3 “dabiskās” un vienu “digitālo” valodu.
20. Nosauciet trīs galvenos pasākumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Latvijā?
• papildu finansējums, lai nodrošinātu pacientu līdzmaksājumu samazināšanos divas reizes un divreiz palielinātu medicīnas māsu algas - vidēji plus 130 miljoni eiro gadā
• skaidri definēt valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu klāstu, to pieejamības termiņus un tam atbilstošas izmaksas (respektīvi, kādus pakalpojumus, kādā laikā un par kādu maksu valsts apmaksā vai neapmaksā) - lai papildu nauda netiktu lieta nesakārtotas sistēmas “caurā mucā” un strauji samazinātos rindas
• palielināt kompensējamo medikamentu apjomu un samazināt pacientu līdzmaksājumus, tai skaitā paplašinot ģenērisko (patentbrīvo) medikamentu iepirkšanu un veidojot ES vienotu medikamentu tirgu, lai samazinātu zāļu ražotāju iespējas manipulēt ar cenām un iegūt nepamatotu peļņu
