Abas partijas pauda gandarījumu par to, ka spēja vienoties par sadarbību vēl pirms vēlēšanu izsludināšanas.
Staķis otrdien, 18. februārī, preses konferencē uzsvēra, ka apvienotais saraksts būs vērsts uz reformām un “Saskaņa” tiks nosūtīta opozīcijā.
“Mēs par to parūpēsimies,” solīja Staķis, piebilstot, ka drupās ir korupcija un savējo likšana amatos, bet ne Rīga.
Savukārt “Progresīvo” līderis Mārtiņš Kossovičs, kurš arī kandidēs ārkārtas vēlēšanās, uzsvēra, ka šis ir īpaši piemērots brīdis, lai apvienotos par jaunu Rīgu.
“Progresīvo” valdes locekle Antoņina Ņenaševa savukārt solīja, ka “mēs rūpēsimies ne tikai par kaķiem, bet arī par cilvēkiem”.
Politiskie spēki paziņojumā medijiem norādīja, ka tos vieno vēlme Rīgu izveidot par zaļu, cilvēkiem draudzīgu, uz pierādījumos balstītām reformām vērstu un sociāli atbildīgu pilsētu, kas konkurences cīņā uzvar citas salīdzināma lieluma pilsētas Baltijas reģionā.
“Runājot ar rīdziniekiem, esmu saklausījis skaidru pieprasījumu pēc partiju apvienošanās, lai nebūtu sajūta, ka visi velk deķi uz savu pusi, un tiktu lauzts mūžīgais princips “kur divi latvieši, tur trīs partijas”. Iedzīvotāji vēlas redzēt kopīgu darbu, nevis kašķus un šķelšanos. Tāpēc mēs pieņēmām šo lēmumu. Rīdzinieki ir pelnījuši jaunu sākumu – Rīgas restartu!” paziņojumā norādīja apvienotā saraksta līderis Mārtiņš Staķis.
“Korumpētajai un neizteiksmīgajai Rīgas varai ir pienākušas beigas, un tagad mums jāpulcējas ap idejām, lai radītu tādu Rīgu, ar kuru atkal varam lepoties. Rīgai jākļūst par patiesi sociāli atbildīgu, atvērtu un dabai draudzīgu pilsētu. Nešaubos, ka mūsu apvienotais saraksts sakaus korupciju un rezultātā iegūtie līdzekļi tiks ieguldīti cilvēkos – sociālajos darbiniekos, pirmskolas pedagogos, kā arī, protams, pilsētvides sakārtošanā. Šī ir īpaša iespēja ieviest jaunu un sociāli atbildīgu Rīgas pārvaldību. Tādēļ esam apvienojuši spēkus ar “Attīstībai/Par!” uz Rīgas domes vēlēšanām. Atvērsim Rīgu cilvēkiem!” uzsvēra Kossovičs.
Apvienotajam sarakstam ir aicināti pievienoties arī līdzīgi domājoši nozaru profesionāļi, Rīgas apkaimju līderi un aktīvisti, ar kuriem jau pašlaik norit sarunas.
KONTEKSTS:
Saeima 13. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas domes atlaišanu. Likums stāsies spēkā 24. februārī, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents. Visticamākais, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī.
Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā. Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.
Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.
Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro.
