ĪSUMĀ:
- “Attīstībai/Par!” un vecā koalīcija – ZZS, NA un “Jaunā Vienotība”: Novadu reforma būs.
- Pūce: 2021.gada pašvaldību vēlēšanām jānotiek jauno novadu teritorijās.
- Pašvaldību ministrs Gerhards: Reformai līdz šim pietrūka politiskās gribas.
- Lai arī ZZS iepriekš iebilda pret reformu, tagad ZZS pārstāvis Tavars to nekritizē.
- Atbalstu lielākām pašvaldībām pauž arī “Jaunā Vienotība”.
Apvienības „Attīstībai/Par!” rīkotajā tematiskajā darba grupā kopā ar Nacionālo apvienību (NA), Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kā arī „Jauno Vienotību” tika runāts par reģionālo reformu.
Līdzīgi kā ceturtdien, arī piektdien līdzšinējās valdošās koalīcijas politiķi turpina runāt par tiem darbiem, kur pieļauta kļūda, vai arī kurus, paši būdami pie varas, nav vēlējušies īstenot. Novadu reforma ir viens no tiem.
„Mums būtu jāstrādā ar tādu apziņu, ka 2021.gadā pašvaldību vēlēšanas notiek jauno novadu teritorijā,” uzsvēra apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, rezumējot piektdienas tematiskās darba grupas sēdi.
Viņš apliecināja – visu četru politisko spēku pārstāvji piekrīt, ka pašvaldību skaits ir jāsamazina un jāmazina iespējami ātri.
„Skaidrs, ka pilnīgi precīzu [novadu] skaitli mēs nenoteicām. Vistālāk ir tikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar modeli „21+9” jeb „30 modelis”, kur precīzi sagatavotas kartes un vīzijas. Tur ir atsevišķi diskutabli jautājumi. Iespējams, beigās skaitlis ir nedaudz lielāks,” atzina Pūce.
VARAM jau sen ir izstrādājusi plānu pašvaldību skaita samazināšanai, apstiprināja Kaspars Gerhards. Tas, kā līdz šim pietrūcis, ir politiskā griba.
„Par ko es īpaši gandarīts - šobrīd mēs runājam par konkrētu politisko atbalstu tālākajai rīcībai, lai šo 2009.gadā iesākto un nepabeigto reformu līdz galam novestu un šīs novadu funkcijas sakārtotu un padarītu tādas, lai būtu atbalstošas iedzīvotājiem un novada ekonomiskajai attīstībai,” sacīja Gerhards.
Pret pašvaldību piespiedu apvienošanos līdz vēlēšanām stingri iebilda Zaļo un Zemnieku savienība.
Tagad Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars reformu nekritizē.
“Pamatā šodienas diskusija bija pirmā līmeņa pašvaldību stiprināšanu. Mēs redzam kartēs, ka nav viena teritorija. Svarīgākais jautājums ir, lai nebūtu, kā bija vēsturiski - Ministru kabinetā lielā kartē ar marķieri apzīmē pašvaldības, kam ir lielāks lobijs uz to brīdi. Lai tiešām [reformētu], vadoties no ekonomiskās attīstības indeksiem,” norādīja Tavars.
„Jauno Vienotību” darba grupā pārstāvēja Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, kurš atgādināja par nepieciešamību izveidot spēcīgākas un lielākas pirmā līmeņa pašvaldības Latvijā, īpaši ārpus Lielrīgas teritorijas.
“Visi bija vienisprātis, ka mums ir jānovērš pretlikumība ar pašvaldībām, kuras neatbilst likumā noteiktajiem robežlielumiem, proti, 4 tūkstošiem cilvēku, - un tādu ir vairāk nekā 50 -, un tas tuvākajā laikā jānovērš,” uzsvēra Čudars.
KONTEKSTS:
Jau trešo nedēļu turpinās sarunas par nākamās valdības veidošanu, taču pagaidām vienošanās nav panākta. Prezidents pēc sarunām ar visām 13. Saeimā ievēlētajām partijām turpina izvērtēt Alda Gobzema ("KPV LV"), Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) un Arta Pabrika ("Attīstībai/Par!") kandidatūras uz Ministru prezidenta amatu un sagaida, ka turpmākajā partiju konsultāciju laikā tiks panākta vienošanās par vairākuma atbalstu vienam no šiem kandidātiem.
Apvienība „Attīstībai/Par!” ierosināja valdības veidošanas sarunās ieviest jaunu tematiskās diskusijas formātu ekspertu līmenī, apspriežot veselības aprūpes un izglītības reformu, tiesiskuma un drošības jautājumus, transporta un infrastruktūras jautājumus, obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu un pašvaldību reformu. Sarunās piedāvāja iesaistīt 6 partijas: “Attīstībai/Par!”, “KPV LV”, JKP, ZZS, Nacionālo apvienību, “Jauno Vienotību”, bet JKP un “KPV LV” sarunās nepiedalīsies.
Ceturtdien četras partijas sarunās vienojās, ka jau tuvākajā laikā ir jāgroza veselības aprūpes finansēšanas likums.
