ĪSUMĀ:
- Islandes prezidents Latviju apmeklē saistībā ar simtgades svinībām;
- Islande bija pirmā, kas 1991. gadā atzina atjaunotās Latvijas neatkarību;
- Pateicību par Islandes vēsturisko soli piektdien izteica Valsts prezidents un ārlietu ministrs;
- Islandes prezidents uzskata, ka arī mazo valstu saucienam ir jābūt sadzirdamamam starptautiskajā arēnā;
Piektdien, 16. novembrī, Latvijā vizītē ieradās Islandes prezidents, lai piedalītos simtgades svinību norisēs. Viņš tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām. „Latvija un Islande ir mazas valstis uz starptautiskās skatuves. 1918. gads ir nozīmīgs mums abām. Latvijā pasludināja savu neatkarību, bet Islande kļuva par brīvu un suverēnu valsti. Tad 20. gadsimts mums iedalīja dažādas kārtis. Vēlāk mūsu pagātnes atkal satikās 1991.-majā gadā. Islandei bija iespēja palīdzēt Latvijai. Tā bija maza palīdzība, taču vienlaikus pietiekami ievērojama, jo mums nav liela armija vai arī liela ietekme starptautiskajā arēnā, tomēr neaizmirst par latviešiem, igauņiem un lietuviešiem un, ka Aukstais karš vēl nav beidzies līdz šo valstu iedzīvotāji nebūs atguvuši neatkarību. Darot šādi mēs atbalstījām Baltijas centienus un vēlējāmies arī nodrošināt, ka mazo valstu saucieni var tikt sadzirdēti, kā arī tos būtu jāsadzird starptautiskajai arēnai," Latvijas Radio teica Jouhannesons.
Valsts prezidenta kanceleja savukārt informē, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pateicies Islandes prezidentam par viņa valsts neatsveramo atbalstu 1991. gada augustā, kad Islande kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību.
Vējonis norādījis, ka visi Latvijā atceras Islandes nozīmīgo lomu valsts neatkarības atjaunošanā. "Es pateicos Islandes prezidentam par viņa valsts neatsveramo atbalstu 1991. gada augustā, kad Latvija, Igaunija un Lietuva paziņoja par savas neatkarības atjaunošanu. Islande bija pirmā valsts pasaulē, kas atzina visu triju valstu neatkarību. Tas bija ļoti nozīmīgs solis, jo tas ietekmēja to, ka arī citas pasaules valstis turpināja visu triju Baltijas valstu atzīšanu," tiekoties ar Jouhannesonu, teicis prezidents.
Jouhannesons kā goda viesis ir ieradies ne tikai valsts vizītē, bet arī piedalīties svinībās par godu Latvijas valsts simtgadei. Vējonis norādījis, ka ir patiess gods svinēt Latvijas simtgadi, no kuras daļa valsts dzīves ir pagājusi okupācijā. Islandes drosmīgā rīcība ir spilgts pierādījums tam, cik nozīmīgs var būt mazu valstu izšķirīgs lēmums svarīgos brīžos. Tas ir arī uzskatāms pozitīvs piemērs tam, ka mazas valstis var ietekmēt starptautiskos procesus.
"Mēs bijām aculiecinieki jūsu cīņai par neatkarību 80. gados. Ļoti labi atceros Baltijas ceļu. Mēs Islandē jutām līdzi. Par laimi gan politiķi, gan Islandes tauta juta, ka mums jādara viss, kas mūsu spēkos. Tāpēc tas bija neaizmirstams brīdis, kad 91. gadā Reikjavīkā viesojās Latvijas ārlietu ministrs un tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp valstīm. Kopš tā laika esam redzējuši progresu – Latvija pievienojās ANO, NATO un ES," piektdien atzina Islandes prezidents.
Prezidents Johannesons, kurš amatā ievēlēts pirms diviem gadiem, ir pēc profesijas vēsturnieks ar īpašu interesi par Baltiju. Viņš pētījis Islandes lomu Baltijas valstu neatkarības atzīšanā. Viņš atzīst, ka arī tagad starp valstīm ir potenciāls plašākai sadarbībai. Latvijas ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis norāda, ka šobrīd Islande ir salīdiznoši mazs ekonomiskais partneris, jo vairāk sadarbība notiek ar ES valstīm, turklāt tām, kas ir ģeogrāfiski tuvākas.
"Ir ļoti daudzi jautājumi, kas ir savstarpēji valstīm jāpārrunā. Ja atkal atgriežamies pie klasiskā – ekonomiskā sadarbība, protams, ka Latvijas eksports uz Islandi ir lielāks nekā imports, kas daudziem liktos pozitīvs rādītājs, bet no otras puses, tas mazina Islandes klātbūtnes efektu Latvijā. Otra lieta, ja aŗi paskatāmies uz ekonomiskās sadarbības struktūru, kas tad ir tās lietas, kas tiek importētas un eksportētas, tad viņas ir gaužām vienkāršas. Mūsu gadījumā – kokmateriāli un izstrādājumi, viņu gadījumā – zivis un jūras produkti. Norāda uz to, ka starp abām divām valstīm varētu daudz kvalitatīvāku un ar augstāku pievienoto vērtību produktiem tirgoties," uzsvēra Johannesons.
Islandes prezidents Latvijā uzturēsies trīs dienas. Šovakar abu valstu prezidenti apmeklēs koncertu “Operai 100”. Vizītes laikā arī gaidāma ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Bet 18.novembrī Islandes prezidents kopā ar citiem augstiem viesiem piedalīsies Latvijas simtgadei veltītajos pasākumos.
Lai arī attālums starp Latviju un Islandi ir liels, abas valstis vieno līdzāspastāvēšana un sadarbība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos dažādos formātos. Abas valstis ir partneres NATO un Eiropas ekonomiskajā zonā. "Drošības izaicinājumi Baltijai, Ziemeļvalstīm un Arktikas reģionam ir ļoti līdzīgi un cieši saistīti. Tiekoties ar Islandes prezidentu, bijām vienisprātis, ka NATO Briseles samitā pieņemtie lēmumi par NATO Atlantijas pavēlniecības izveidi ir ļoti nozīmīgi, jo tie palīdzēs nodrošināt brīvu sabiedroto spēku pārvietošanu pāri Atlantijas okeānam," paudis Latvijas prezidents.
Vējonis apsveica Islandi ar 100. gadadienu kopš suverenitātes iegūšanas 1918. gada 1. decembrī. Tas bijis nozīmīgs solis Islandes ceļā uz pilnas neatkarības pasludināšanu 1944. gadā. Prezidents nodeva vissiltākos sveicienus no Latvijas tautas Islandes tautai simtgades svētkos.
Gandarījumu par Islandes prezidenta ierašanos Latvijā un dalību Latvijas simtgades svinībās izteica arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Ministrs norādījis, ka Latvija nekad neaizmirsīs, ka Islande bija pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Īpaši izceļama ir tā laika Islandes ārlietu ministra Jona Baldvina Hanibalsona nozīmīgā loma šajā procesā, jo, kamēr citas valstis ieņēma nogaidošu pozīciju, Islande bija drosmīga un rīkojās, uzsvēra E. Rinkēvičs. Arī ārlietu ministrs apsveica Islandi ar suverenitātes simtgadi, ko tā atzīmēs šī gada 1. decembrī. Rinkēvičs aicināja investorus no Islandes turpināt veicināt Islandes un Latvijas veiksmīgo sadarbību, īpaši sadarboties inovāciju un jauno tehnoloģiju jomās.
Ārlietu ministrija atgādina, ka Islande bija pirmā valsts, kas 1991. gada 22. augustā atzina Latvijas un pārējo Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.
Jouhannessons ir dzimis 1968. gada 26. jūnijā un Islandes prezidenta amatā ir kopš 2016. gada 1. augusta.
