Panorāma

Piemin Otrā pasaules kara upurus

Panorāma

Kārtējā datubāze – neparedzēts gadījums?

Labklājības ministrija atkāpjas no solījumiem

Audžuģimenes sašutušas par ministrijas atkāpšanos no audžuģimeņu specializācijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 5 mēnešiem.

Neviena audžuģimene joprojām nav saņēmusi solīto atlīdzības pieaugumu par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, ko bija paredzēts maksāt jau kopš janvāra. Labklājības ministrija (LM) to sola izmaksāt no jūlija, iekļaujot arī neizmaksāto summas starpību. Taču šī neizdarība salīdzinoši esot  sīkums, uzsver audžuģimenes, kas ilgstoši piedalījušās dažādās LM darba grupās. Vairākas audžuģimenes neslēpj vilšanos, redzot, kā ministrija atkāpjas no saviem solījumiem saistībā ar audžuģimeņu specializāciju.

Audžuģimenēm milzu vilšanās

Pagalmā ratiņos snauž žurnālistes Evitas Puriņas gadu un trīs mēnešus vecais audžubērns. Paaugoties trīs pašu bērniem, Evita ar vīru kļuva par audžuvecākiem. Jau gadu viņi rūpējas par zīdainīti, kas izņemts no ģimenes. Bērniņš joprojām nav juridiski brīvs un nav adoptējams.

Zīdaiņi, kam neatrod audžuģimeni vai aizbildni, nokļūst bērnunamā. Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pērn parādīja, kā bērnunamos zīdaiņus aprūpētāji nepaņem rokās pat barojot un gulošiem iesprauž mutēs pudelītes. Ap to laiku LM solīja būtisku atbalsta pieaugumu audžuģimenēm. 

"Viens no solījumiem - skaidri atceros - bija, ka būs specializētās audžuģimenes tieši mazajiem bērniem," saka žurnāliste, audžumamma Evita Puriņa.

Gatavojoties kļūt par specializēto audžuģimeni zīdaiņiem, Evita izgāja kursus un ieguva apliecību. Tāpēc izbrīnu raisīja saņemtais Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā faktiski nekas no solītā nav palicis. LM vairs nesola ne specializētās audžuģimenes zīdaiņiem, ne solītās specializētās audžuģimenes no vardarbības smagi cietušiem bērniem, ne specializētās ģimenes bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

"Pati ministrija bija apņēmusies veidot tiešām, un tas izklausījās ļoti cerīgi. Tas izklausījās ticami. Tam varēja noticēt, un bija tāds pacēlums, ka jā, mēs esam, mēs tuvojamies tam, ka nu beidzot šī joma būs kaut cik sakārtota. 

Tagad tu skaties un tev tāda vilšanās, kāpēc nav vairs, kur tā politiskā apņemšanās pazuda?" vaicā audžumamma.

Audžuvecākiem solītā specializācija iekļāva sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo zīdaiņa aprūpēšana reti ir savienojama ar citu darbu. Piemēram, e-pastā no LM lasāms, ka zīdaini aprūpējošiem audžuvecākiem tiek solīti 860 eiro mēnesī. Būtiski piebilst, ka pašlaik par zīdaini bērnunamā valsts maksā vairāk nekā 1000 eiro mēnesī.

Ārija Martukāne, kas vada profesionālo audžuģimeņu biedrību, stāsta, ka vilšanās ir milzīga. Daudzas ģimenes, kas ar misijas apziņu aprūpē pamestos bērnus bez iespējas strādāt citu darbu, vecumdienās saņems pavisam minimālu pensiju.

"Tātad atkal mēs uz sabiedrības pleciem, uz ģimenēm, kuras iet ar misiju, faktiski uzliekam šo pienākumu, kas būtībā būtu valsts pienākums - rūpēties par šiem bērniem," norāda Martukāne. "Cik vispār ir politiski korekti stāstīt, solīt un pēc tam vienkārši tāpat soli pa solītim atkāpties, un beigās sanāk, ka tev nekā nav."

Kāda ir jaunā LM iecere?

LM jaunā iecere paredz specializēt vienīgi krīzes audžuģimenes, kurām būtu jāņem visu vecumu grupu bērni krīzes situācijās – vai tie būtu zīdaiņi vai pusaudži.

Tāpat atsevišķa specializācija paredzēta ģimenēm, kas uzņem bērnus ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kas saņem kopšanas pabalstu. Tas nozīmē, ka pretēji sākotnējai iecerei, piemēram, ģimene, kas aprūpē bērnu ar invaliditāti, bet nesaņem kopšanas pabalstu, nevarēs kļūt par specializēto ģimeni. LM norāda – redzot, kā sabiedrība sākusi iesaistīties, pieņemts lēmums mainīt sākotnējo ieceri.

"Mēs šobrīd neredzam nepieciešamību veidot atsevišķu formu ilgstošai aprūpei attiecībā uz zīdaiņiem. Attiecībā uz bērniem ar īpašajām vajadzībām tad atlīdzība būtu divas minimālās mēnešalgas. Savukārt, ja audžuģimene ir krīzes audžuģimene, tad tajās dienās, kad viņa šajā ģimenē būs tiešām ievietots bērniņš, tad maksās atlīdzību proporcionāli dienu skaitam kā no divām minimālajām algām, savukārt pēc bērniņa izņemšanas vēl trīs mēnešus. Audžuģimene turpinās saņemt atlīdzību kāda no vienas minimālās mēnešalgas," skaidroja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Linda Liepa.

Atteikšanos no šaurākas audžuģimeņu specializācijas neatbalsta arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), atgādinot, ka sākotnējais mērķis bija īpaši sagatavot ģimenes, kā arī panākt, lai visi bērni nokļūtu ģimenēs.

"Neīstenojot kādu no pasākumiem, protams, ir lieli riski, ka mēs nesasniedzam to rezultātu," norāda LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Saskaņā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas datiem, pērnā gada 31. decembrī bērnunamos dzīvoja 1037 bērni, no tiem 81 bērns  jeb 48 puikas un 33 meitenes līdz trīs gadu vecumam.

Pašreizējā Ministru kabineta noteikumu redakcija vēl tiks vērtēta.

KONTEKSTS:

Tika plānots, ka specializētās audžuģimenes darbu sāks 1.jūlijā un to atalgojums pielīdzināms minimālajai mēnešalgai, ja tās izvēlēsies strādāt krīzes situācijās, bet divām mēnešalgām – ja uzņems bērnus, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe.

Sākotnēji iecere paredzēja, ka īpaši apmācītās ģimenes varētu uzņemt smagi slimos bērnus, kuriem atrast mājas ir grūtāk.

Tika lēsts, ka pirmie bērni tā saucamajās „krīzes ģimenēs” varētu nonākt vien rudenī vai pat tikai ziemā. Audžuģimeņu apvienība norādīja arī uz to, ka audžuģimeņu trūkstot un diez vai specializēto audžuģimeņu būs tik daudz, cik nepieciešams.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti