Bērniem jāaug ģimenēs – tā uzskata visi audžuvecāki, aizbildņi un adoptētāji, kas atbrauca uz salidojumu Saulkrastos. Viņiem šī ir iespēja satikties, runāt un dalīties pieredzē.
“Ģimenes cīnās, lai bērnu rehabilitētu, lai bērnu atveseļotu un dziedinātu, tam ir jāpieliek ļoti daudz spēka. Un brīžiem vienīgie padomnieki un atbalsts ir saņemams audžuģimeņu biedrībā vai audžuģimeņu kopā. Starp savējiem.
Un tajās reizēs, kad mēs sanākam kopā, mēs saprotam, ka esam daudz, ka mūsu bērni ir laimīgi, ka mēs varam izdarīt ļoti daudz.
Un tā kopā būšana dod spēku,” saka profesionālo audžuģimeņu apvienības "Terēze" vadītāja Ārija Martukāne.
Agrāk salidojumi bija iespēja satikties šķirtajiem brāļiem un māsām. Tagad šī problēma vairs nav tik akūta. Taču joprojām ir daudz citu svarīgu jautājumu. Atbildes uz tiem vecāki meklē paši.
Viņu vidū arī septiņu bērnu audžumamma Olga Apse no Ventspils: "Es jūtos diezgan vientuļa pēc kursiem. Bija situācija, kad es sapratu, ka praktiski daļu es uztveru - kādas 10-15%. Tad atnāca bērns, un es apjuku. Nebija, ar ko aprunāties."
Iet un runāt iesaka arī jauni audžuvecāki. “Sākumā bija bailes no nezināmā. Un man, tādam konservatīvām cilvēkam, grūti bija pieņemt. Nebiju pat interesējies – kas tas tāds ir audžuģimene. Kas man par to būs, vai pareizāk sakot, ko man tas prasīs. Neko tas neprasa. Viss ir normāli,” saka Juris, audžutēvs no Jēkabpils.
“Tā teorija jau ir laba. Bet tā pieredze un prakse – tas ir visvairāk,” saka audžutēvs Kārlis Kārkliņš.
Arī pēc audžuvecāku kursu pabeigšanas ne katra ģimene ir gatava uzsākt bērna pieņemšanas ceļu. Pieredzējuši vecāki atgādina – arī līdzcilvēkiem jābūt saprotošiem.
“Nav viss tik skaisti, kā rāda televīzijā un filmās. Problēmu ir diezgan daudz. Sabiedrība vēl nav gatava visu pieņemt. Nav!” atzīst Marika, audžumamma no Daugavpils.
Divas dienās bērni piedalīsies dažādās darbnīcās un sporta aktivitātēs, kamēr pieaugušiem ir iespēja apmeklēt bezmaksas lekcijas. Šovasar ir plānoti vēl trīs salidojumi – Ikšķiles, Rēzeknes un Kuldīgas novadā.
