Ilūkstes novads ir teritoriāli lielākā pašvaldība, kuras reformēšanu tiesa atzinusi par valsts pamatlikumam neatbilstošu. Tomēr arī Ilūkstes novada piedāvājumu – atstāt to kā atsevišķu pašvaldību – ST noraida.
Līdzšinējais Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna (Latvijas Zemnieku savienība) norādīja: “No vienas puses, mēs esam priecīgi, saņemot šo vēsti, tas tāds gandarījums. Protams, raisās bažas, kā šis spriedums tiks īstenots.”
Galvenais arguments, ar ko ST pamatojusi spriedumu, – jaunajā Augšdaugavas novadā, proti, ne Ilūkstes novadā, ne Daugavpils novadā nav attīstības centra. Ilūkstieši piedāvā tieši Ilūksti iekļaut reģionālo attīstības centru sarakstā.
Augšdaugavas novada domes deputāts Maigurs Krievāns (Latvijas Zemnieku savienība) sacīja: “Tas vairāk ir tāds politiski lobēts [rosinājums], un diemžēl pagaidām mums līdz šim tas nav izdevies. Bet mēs, arī kad bija debates, šai priekšvēlēšanu laikā, arī tad es uzsvēru, ka tas ir tas, pie kā tālāk strādāsim.”
“Ja Ilūksti attīstītu, izveidotu par attīstības centru, visa problēma būs atrisināta,” atzīmēja Augšdaugavas novada domē ievēlētais Viktors Jasiņavičs (“Saskaņa”).
“Un otrs variants, tas, ko mēs tiešām negribētu, tas nozīmētu, ka pievieno gan Ilūkstes novadu, gan Daugavpils novadu pie nacionālā attīstības centra Daugavpils,” norādīja jaunizveidotā novada deputāts Dzintars Pabērzs (Latgales partija).
Daugavpils pilsētas apvienošanu ar apkārtējām lauku teritorijām negrib arī Daugavpils novadā. Viņuprāt, Ilūkste gan nav vienīgā pretendente uz reģionālā attīstības centra statusu.
Līdzšinējais Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins skaidroja: “Mums ir Ilūkste tai Daugavas krastā un Špoģi šai Daugavas krastā. Ja paskatāmies no pakalpojumu groza lieluma, tad Špoģi Višķu pagastā sniedz tādu pašu pakalpojumu grozu kā Ilūkste.”
Arī Ilūkstes ielās satikto domas dalās.
Ilūkstes novada iedzīvotāja Anna pauda: “Ilūkstē patreiz mums šeit vidusskolas ir, bet nav krājkases. Tāpat uz Daugavpili jābrauc. Tā jau skaidrs, ka mums labāk būtu Ilūkstes novads.”
“Es dzīvoju vienā novadā, bet strādāju otrā. Man nekādu iebilžu nebija pret apvienošanos. Tā ir pilsēta, vairāk jau pilsēta nav. Bet vienalga visi ilūkstieši brauc savas darīšanas kārtot uz Daugavpili,” sacīja Ilūkstes iemītniece Aina.
Lai gan kļūda jālabo Saeimai, atbildīgās komisijas vadītājs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) gatavojas uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) rast risinājumu.
ST atgādina, ka reformas pamatā bija kritēriji par attīstības centra nepieciešamību katrā novadā, bet šos kritērijus no paša likuma Saeima izņēma.
“Satversmes tiesa nenosaka, ka obligāti ir jāklausa Ministru kabineta izvirzītajiem kritērijiem, bet varbūt Saeima vēlas izvirzīt savus kritērijus,” atzina Pūce.
KONTEKSTS:
Pēdējās Administratīvi teritoriālās reformas lietās ST nosprieda, ka Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei. ST nospriedusi, ka apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām atzītas vien no 2022. gada 1. janvāra, tādējādi Saeimai attiecīgā likuma grozīšanai dots vairāk laika. 1. jūlijā darbu varēs sākt jaunās pašvaldības.
