Viņš norādīja, ka augstākajā izglītībā ir vairākas misijas: izglītības sniegšana, jaunu zināšanu ieguve pētniecībā, kā arī zināšanu pārnese tautsaimniecībā, kur tiek iekļauta arī jaunu uzņēmumu veidošana, investīcijas un citas lietas. Teikmanis stāstīja, ka citās valstīs ārējie pārstāvji lemj par pēdējo, kur citu jomu profesionāļu pieredze ir noderīga. Tomēr Latvijā, arī politiķu retorikā izskanot, ka jaunās padomes veicinās arī divu pirmo misiju īstenošanu.
"Kā viņi tieši varēs veicināt, ietekmēt vai mijiedarboties ar izglītības kvalitāti, ja nav strādājuši augstskolā? Tas faktiski ir tāds demagoģisks jautājums," izteicās Teikmanis.
Teikmanis uzskata, ka likumprojekts par reformas īstenošanu pašā sākumā bija brāķis, bet līdz trešajam lasījumam tika uzlabots, jo bija iesniegti vairāki simti priekšlikumu. Vienlaikus būtiskās problēmas neesot atrisinātas. Piemēram, nav mehānisma, kā atrisināt konfliktus starp augstskolas padomi, kas būs maka turētāja, un Senātu, kas lems par akadēmisko jomu. Teikmanis prognozē, ka augstskolās varētu būt spriedze, jo būs aptuveni 100 profesionāļu, kas nekad nav strādājuši jomā. Viņiem būs jāiekļaujas, jānosaka mērķi un jāstrādā mijiedarbībā ar sistēmu. Teikmanis cer, ka nebūs tādu iekšēju konfliktu, kas bloķētu augstskolu attīstību.
Augstākās izglītības padomes vadītājs norādīja, ka liela problēma ir arī finansējums, kas augstākajā izglītībā joprojām nav atgriezies pirmskrīzes laika līmenī. Pēc Teikmaņa teiktā, valsts izvēlējusies ar reformām un bez finansējuma panākt attīstību.
Ko paredz reforma
Reforma paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp iedalīt augstskolas tipos – zinātnes universitātēs, mākslu un kultūras universitātēs, lietišķo zinātņu universitātēs, kā arī lietišķo zinātņu augstskolās.
Iepriekš zinātnes universitātēm tika paredzēts vēl kāds kritērijs – jābūt vismaz 4000 studējošo. Šāds kritērijs augstskolas neapmierināja. Taču tad pēc Izglītības ministrijas priekšlikuma no tā atteicās.
Būtiskākās pārmaiņas sagaidāmas augstskolu pārvaldībā, jo paredzēts izveidot augstskolu padomes. Padome būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Tāpat padomei jānodrošina valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Padomes sastāvu veidos gan pašas augstskolas senāta atlasīti pārstāvji, gan valdības veidotā procedūrā atlasīti industrijas un sabiedrības pārstāvji, gan Valsts prezidenta nominēts pārstāvis. Saeimā atbalstu neguva priekšlikums, ka padomē tiek iekļauts studējošo pārstāvis.
Likumprojekts nosaka politiskās atdzišanas periodu padomes locekļiem – tie pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkst būt bijuši Saeimas deputāti, Ministru kabineta locekļi vai parlamentārie sekretāri.
Sākotnēji bija iecerēts likvidēt arī Augstākās izglītības padomi, ko vada Teikmanis. Tomēr tas izsauca sašutumu nozarē, un Saeimas komisijā par padomes nākotni iecerēts turpināt diskusijas augustā.
Plānots, ka grozījumi Augstskolu likumā stāsies spēkā šā gada 16. augustā.
KONTEKSTS:
Augstskolu likuma grozījuma projektu valdība atbalstīja pirms aptuveni gada. 8. jūnijā reforma guva atbalstu arī Saeimā. Augstākās izglītības iestādes un šo iestāžu organizācijas ar reformu nav mierā – likuma grozījumi nerisinot pašas būtiskākās problēmas.
