ĪSUMĀ:
- Kalnmeiera atbilstību amatam lūdza izvērtēt 39 Saeimas deputāti.
- Galvenie iniciatori bija JKP un ministrs Bordāns, kurš Kalnmeieram maijā izteica neuzticību.
- AT tiesnese pārkāpumus Kalnmeiera darbā nesaskatīja. Tagad viņas ziņojumu apstiprināja AT plēnums.
- Pats ģenerālprokurors lēmumu vērtē kā objektīvu.
- Bordāns šos plēnuma secinājumus sauc par diskutabliem un norāda uz Valsts kontroles kritiku.
- Tikmēr Bičkovičs kritizēja Bordāna publiskos izteikumus un noliedz "mantinieku" gatavošanu.
Vērtējot deputātu pārmetumus Kalnmeieram, Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne secināja, ka neviens no pārkāpumiem pārbaudē nav apstiprinājies. “Tas arī nenozīmē, ka mēs atzīstam – šajā tiesībsargājošo institūciju darbībā nav nekādu problēmu un viss ir ideāli. Tā absolūti nav, un tā arī šis ziņojums nav jāuztver. Tas ir jāuztver kā konkrētu faktu izvērtējums,” sacīja Senkāne.
Kalnmeieru vērtējusī senatore uzsver, ka pārmetumi par naudas atmazgāšanas nenovēršanu un nepareizu līdzekļu izlietojumu drīzāk ir pašu deputātu vaina, kas nav sakārtojuši likumdošanu.
Tiesneses secinājumi bija jāapstiprina AT plēnumā. Tas piektdien, 18. oktobrī, noritēja ilgāk, nekā paredzēts – apmēram trīs ar pusi stundas. Pēc tā noslēguma Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs informē par lēmumu: „Vienbalsīgi tika atzīts, ka ģenerālprokurora atlaišanai no amata nav pamata.”
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers lēmumu komentēja lakoniski: „Viņi pieņēma vienbalsīgu lēmumu, ka es savā darbībā neesmu pieļāvis tādus pārkāpumus, kuri būtu par pamatu atbrīvošanai no amata. Es to vērtēju kā objektīvu.”
"Nav slikti, ka tas notika. Patiešām mēs panācām, ka notiek ļoti nopietna tā izvērtēšana," sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Viņš arī uzsvēra, ka spiedienu uz tiesnesi izdarījis nav.
Tāpat Bičkovičs kritizēja vairākus tieslietu ministra Bordāna publiskos izteikumus. Piemēram, ka tiesu vadībai “sistēma” gatavojot mantiniekus, lai nepieļautu pārmaiņas. “Šāda veida formulējumi ir pilnīgā pretrunā ar normālu, cieņpilnu attieksmi pret savu valsti, pret nozari, kuru tu pats vadi.
Nekādi mantinieki nevienam gatavoti netiek,” sacīja Bičkovičs.
Bažas par Bordāna kritiku ģenerālprokuroram paudusi Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija jeb OECD. Organizācijas eksperti uzskata, ka Bordāna izteikumi norāda uz politisku iejaukšanos Ģenerālprokuratūrā, kurai jābūt neatkarīgai. Lai šāds iespaids nerastos, OECD eksperti iesaka valdības pārstāvjiem atturēties no ģenerālprokurora darba komentēšanas, ja vien nepastāv pamatoti iemesli ģenerālprokurora atlaišanai.
Bordāns no saviem vārdiem neatsakās un norāda, ka pārbaudes uzsākšanai pamats ir bijis. Lai gan Bordāns sacīja, ka lēmums ir Augstākās tiesas atbildība, ministram esot daudzi jautājumi par atzinumu, un secinājumus viņš sauca par vismaz diskutabliem.
Ministrs uzskata, ka tiesnese Senkāne nav pietiekami ņēmusi vērā Valsts kontroles kritiku par naudas izlietojumu prokuratūrā.
Savukārt kā ieguvumu viņš uzsvēra to, ka pārbaude ļāvusi Augstākajai tiesai novērtēt Kalnmeiera reputācijas atbilstību amatam, un secinājumi palīdzēs nākamā ģenerālprokurora izvēlē. „Es izmantošu arī turpmāk visas tās iespējas, kas ir tieslietu ministram un celšu šos jautājumus. Pirmkārt, varbūt pie iespējamiem uzlabojumiem likumos, lai, piemēram, stiprinātu tieslietu padomes lomu. Otrkārt, tajā brīdī, kad tiks lemti jautājumi par ģenerālprokurora un Augstākās tiesas priekšsēdētāja nākamo personu apstiprināšanu šajos amatos, mums būs, uz ko raudzīties, arī šis ir viens no precedentiem. Mums būs rāmis kaut kāds," sacīja Bordāns.
Uz jautājumu, vai rosinās izmaiņas ģenerālprokurora atlaišanas kārtībā, Bordāns sacīja – ja saskatīs labāku risinājumu, to piedāvās.
Tiesneses Senkānes ziņojums pieejams arī publiski.
Pats Kalnmeiers iepriekš paudis, ka pārbaudi pret sevi uzskata par politiski motivētu. Kalnmeiera pilnvaras ģenerālprokurora amatā beigsies nākamā gada vasarā.
KONTEKSTS:
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija maijā nāca klajā ar rosinājumu diskutēt par ģenerālprokurora ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam. Saeimā tika savākti nepieciešamie deputātu paraksti, lai rosinātu Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču norīkot tiesnesi Kalnmeiera izvērtēšanai.
Deputāti un Bordāns ģenerālprokuroram pārmeta starptautisko organizāciju noteikto rekomendāciju ieviešanas apdraudēšanu cīņai ar ekonomiskajiem noziegumiem. Deputāti uzskatīja, ka Kalnmeiers ir atbildīgs par nekvalitatīvo ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
Izvērtēšana tika uzticēta Augstākās tiesas senatorei Marikai Senkānei, kura oktobra sākumā nāca klajā ar secinājumu, ka nav pamata ģenerālprokurora atlaišanai.
