Par Strupiša kandidatūru balsoja 25 senatori, pret - divi, bet atturējās - trīs. Balsojumā notika neliela tehniskā aizķeršanās, bet tā tika operatīvi novērsta, pēc kā balsojums par Strupišu tika veikts atkārtoti. Tagad par Strupiša kandidatūru būs jālemj Saeimai.
Uzrunājot plēnuma dalībniekus, Strupišs atzīmēja, ka tiesnešiem ir nepieciešams vienoties par judikatūru. "Likumi ir normāli, jautājums ir par judikatūru. Mums pašiem ir jānonāk pie risinājuma," sacīja priekšsēdētāja amata kandidāts.
Strupiša kandidatūru atbalstīja arī līdzšinējais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kura pilnvaras pēc 12 gadiem amatā beigsies jūnija vidū.
"Varbūt viņš ir salīdzinoši jauns kolēģis tiesneša prakses ziņā, bet varbūt tas ir tas labākais šajā gadījumā, ka ir šis svaigais redzējums, un arī pietiekama juridiskā kompetence," klāstīja Bičkovičs.
Atbalstu Strupišam pauda arī Administratīvo lietu departamenta senatore Jautrīte Briede, kura norādīja, ka apspriestas tika daudzas kandidatūras, taču Strupišs tika atzīts par piemērotāko kandidātu. "Nav nepieciešama konkurence tikai konkurences pēc," izteicās senatore.
Strupiša kandidatūru iepriekš atbalstīja arī Tieslietu padome.
Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis kopš 2014. gada. Pirms tam Strupišs 20 gadus bija lektors Latvijas Universitātē. Vēl Strupišs kā eksperts piedalījies vairāku likumu izstrādē, kā arī vadījis juridisko pakalpojumu firmu. Pēdējos divus gadus Strupišs Augstākajā tiesā vada Civillietu departamentu.
"Šajā laikā droši vien vēl neesam pudu sāls kopā apēduši, bet, acīmredzot, kaut kāds priekšstats jums par mani ir veidojies," sacīja Strupišs.
Ja Saeima Strupišu iecels par Augstākās tiesas priekšsēdētāju, viņa prioritāte būs spriešanas kvalitātes celšana. To Strupišs cer panākt ar regulāriem apmācības semināriem tiesnešiem.
Viņš uzsvēra, ka kvalitāte jāceļ visās instancēs, jo Augstākajai tiesai šobrīd nereti nākoties labot zemāko instanču kļūdas. Tomēr Strupišs apzinās, ka viņa plānus varētu mainīt Covid-19 izplatība un tai sekojošā ekonomiskā krīze.
"Tiesa ir jānotur vismaz tajā pašā līmenī, kur tā ir šobrīd. Tas ir primārais uzdevums. Mēs jau paredzam, ka Augstākajā tiesā būtiski palielināsies lietu skaits saistībā ar līgumsaistību neizpildi, saistībā ar atlaišanām, darba attiecībām, kompensācijām, līgumsodiem un tā tālāk. Tātad darba apjoms pieaugs," sacīja priekšsēdētāja amata kandidāts.
Strupišu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam izvirzīja viņa vadītais Civillietu departaments. Citu kandidātu Tieslietu padomē nebija. Kā panākumu amatā Strupišs min civillietu izskatīšanas termiņu saīsināšanu. Šobrīd vidējais rādītājs ir astoņi mēneši.
"Protams, tas cipars, ko es teicu, astoņi mēneši, tas ir vidējais lietu izskatīšanas laiks. Protams, ir lietas, kuras ieilgst, pārsvarā sarežģītības dēļ," teica Strupišs.
Vēl Strupišs uzskata, ka Latvijā nepieciešams mazināt tiesu atkarību no izpildvaras. Piemēram, par tiesām piešķirtā finansējuma sadalīšanu, viņaprāt, būtu jālemj Tieslietu padomei, nevis Tieslietu ministrijai.
Ar politiķiem Strupišs par savu kandidatūru pagaidām neesot runājis un norādīja, ka "politiskās aizmugures" viņam neesot.
Augstākās tiesas plēnums ir tiesīgs lemt, ja tajā piedalās vairāk nekā divas trešdaļas no apstiprināto un zvērestu nodevušo Augstākās tiesas tiesnešu kopskaita. Plēnuma lēmumu pieņem slēgtā balsojumā ar klātesošo balsu vairākumu.
2020. gada 15. jūnijā beidzas Ivara Bičkoviča pilnvaras Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" šajā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Bičkovičs par Augstākās tiesas priekšsēdētāju tika apstiprināts 2008.gadā un atkārtoti 2015.gadā.
