Valsts policija aicina vecākus vairāk domāt par bērnu drošību, tikmēr Valsts kontrole norāda uz nepietiekamu negadījumu analīzi.
Aizvadīto 25 gadu laikā avārijās samazinājās bojāgājušo bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem. Tomēr, salīdzinot ar aizvadīto gadu, 2020. gads jau šobrīd iezīmējies drūmākās krāsās.
Šogad ceļu satiksmes negadījumos miruši septiņi bērni, no tiem seši bērni bijuši vecumā līdz 14 gadiem. Valsts policijā norāda - jau gada vidū pārsniegta visa pērnā gada statistika.
“Pēdējā laika notikumi liek aizdomāties, varbūt arī šeit vairāk jārunā ar vecākiem, domāsim arī, ko darīt šajā jautājumā, kādā veidā šo situāciju uzlabot,” sacīja policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājas Juris Jančevskis.
Satiksmes negadījumos ievainoto bērnu skaits aizvadīto desmit gadu periodā ik gadu ir līdzīgs. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistika liecina, ka būtiski sarucis cietušo bērnu – gājēju skaits. Toties pretēja tendence – būtisks cietušo skaita pieaugums vērojams starp mazajiem velosipēdistiem un mopēdistiem.
CSDD uzskata, ka statistika kopumā uzlabojas, bērni aktīvi iesaistās izglītojošos pasākumos.
“Šajā gadā ir parādījusies jauna statistikas datu iezīme, kas ir skrejriteņu braucēji. Seši bērni starp cietušajiem šajā gadā šajos sešos mēnešos ir braukuši ar skrejriteni, tā ir jauna pozīcija un jauni izaicinājumi, ko bērni droši vien neizjūt pietiekami adekvāti,” pauda CSDD Bērnu projektu vadītāja Valda Kjaspere.
Arī Valsts kontrole, kas padziļināti pētījusi satiksmes drošību un tendences, uzsver izglītojošo pasākumu nozīmi, tomēr atzīst, ka viens no sarežģījumiem, lai risinātu satiksmes drošības jautājumus, ir informācijas un analīzes trūkums par katru nelaimes gadījumu.
“Mēs revīzijā konstatējām, ka ne Satiksmes ministrijā, ne Iekšlietu ministrijā nav bijušas padziļinātas izpētes un pētījuma, kāpēc tieši tik liels ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto bērnu skaits ir, kas tur ir tik specifisks un atšķirīgs no pieaugušo mērķa grupas,” sacīja Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.
Eiropas transporta drošības padomes dati no 2013. līdz 2016. gadam parāda, ka Latvija uz autoceļiem bojāgājušo bērnu skaita ziņā Eiropas mērogā ieņem trešo vietu no beigām, ierindojoties uzreiz aiz Rumānijas un Bulgārijas.
Valsts kontrole secinājusi, ka drošība nebūt nav atkarīga no paša satiksmes dalībnieka rīcības un uzvedības, bet arī no tā, cik efektīva izveidota infrastruktūra, kā arī valstī radītā sistēma.
“Mēs varam sasniegt labus rezultātus ceļu satiksmes drošības jomā, ja pats dalībnieks ievēro ceļu satiksmes noteikumus, pati ceļu satiksmes infrastruktūra ir veidota tā, lai maksimāli novērstu iespēju kļūdīties uz ceļa, un, protams, kontrole.
Kontrolei ir jābūt, jo tikai tad, ja zinām, ka mūs kontrolēs, tā vēlme izdarīt pārkāpumu mazinās,” uzsvēra Kalvāne.
Satiksmes ministrija kā galveno ieceri satiksmes drošības uzlabošanā norāda, ka stratēģijā līdz 2040. gadam uz ātrgaitas ceļiem paredzēts fiziski atdalīt gājējiem un velosipēdistiem domātās ietves un brauktuves, lai samazinātu sadursmju risku.
