Studēt ārvalstīs Latvijas jaunieši izvēlas dažādu iemeslu pēc. Viens no tiem, protams, ir izglītības kvalitāte, bet arī studiju maksa, un Ārlietu ministrijas mājaslapā pat ir apkopots, cik kurā valstī vidēji izmaksā studijas un arī dzīvošana.
Bet ne visiem ienāk prātā, ka, jau ar diplomu kabatā atgriežoties Latvijā, varētu rasties problēmas.
Lai studijas turpinātu un, nereti arī stājoties darbā, iegūtais diploms jāpielīdzina mūsu izglītības sistēmai.
Diploma pielīdzināšana ir maksas pakalpojums, paskaidro Latvijas Studentu apvienības starptautiskā virziena vadītāja Katrīna Sproģe. "Ārvalstīs iegūtu diplomu atzīšana ir 41 eiro katra izziņa. Tā lielākā problēma ir būtībā valstu neuzticēšanās savā starpā, jo nav skaidrs, cik lielā mērā katrs konkrētais izglītības līmenis atbilst dažādās Eiropas valstīs."
Pēc diploma pielīdzināšanas var arī izrādīties, ka aiz Latvijas robežām iegūtais bakalaurs šeit neatbilst pabeigtai studiju programmai un, lai studijas turpinātu, vēl jāpiemācās klāt. Pirms dažiem mēnešiem Saeima apstiprināja pērn noslēgto līgumu ar Lietuvu un Igauniju, kas ļautu diplomus pielīdzināt automātiski, un tagad top nepieciešamie grozījumi likumā.
Ceļš uz līguma noslēgšanu ilga četrus gadus.
"Visas trīs Baltijas valstis savstarpēji salīdzināja savas izglītības sistēmas, piešķiramās kvalifikācijas, diplomus, diplomu veidus," pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Dace Jansone.
Gan studenti, gan darba devēji gaida, kad līdzīgi līdzīgi līgumi tiks noslēgti arī ar citām valstīm.
"Labam kvalificētam un izglītotam speciālistam, kas ir ieguvis specialitāti ārzemēs, Latvijā viņam nezin kāpēc ir jādabū vēl kāds pārapstiprinājums," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. "Vai tajā brīdī, kad viņi brauc atpakaļ, viņi to var izdarīt automātiski un strādāt un celt Latvijas IKP, vai mēs viņiem radām mākslīgus šķēršļus?"
Līdz šim ir problēma bijusi tajā, ka ir daudzas citas steidzamāk risināmas aktualitātes. Bieži vien tā ir nevis augstāka izglītība, bet vidusskolas izglītība, pamatizglītība, saka Sproģe.
Izglītības ministrijā gan uzsver, ka ar politisko gribu vien nepietiek.
"Šis Baltijas valstu savstarpējās vienošanās līgums ar salīdzinoši līdzīgām izglītības sistēmām prasīja četrus gadus sagatavošanās un analīzes. Lielbritānijas gadījumā tā ir viena no sarežģītākajām izglītības sistēmām, līdz ar to, neizslēdzot iespēju, ka kādreiz tas varētu notikt, tas ir ļoti komplicēts process," drīzu risinājumu nesola Jansone.
Atzīto ārvalstu izglītības diplomu skaits ik gadu aug un šogad sasniedzis jau teju astoņus tūkstošus. Bet pārliecinoši visvairāk ir diplomu no Indijas, tai seko Pakistāna, un krietni tālāk – Vācija vai Lielbritānija, kur Latvijas jaunieši dodas studēt biežāk. Kādu daļu diplomu iesnieguši vietējie jaunieši un kādu – ārvalstnieki, kas vēlas studēt Latvijā, Akadēmiskās informācijas centrā pateikt nevar. Tāpat arī, cik bieži ārvalstīs iegūtais grāds līdzvērtīgi novērtēts arī Latvijā. Jāpiebilst, ka automātiskā diplomu atzīšana neattieksies uz reglamentētajām profesijām, tādām kā ārsti un arhitekti. Lai darbotos šajās jomās ar ārzemēs iegūtu kvalifikāciju, tāpat būs jāiziet līdzšinējā procedūra.
