“Latvijas Valsts ceļi” aicina par šādām bedrēm ziņot un sola tās aizbērt 24 stundu laikā.
Gaisa temperatūrai ilgstoši svārstoties ap nulli, bedres kļuvušas par vienu no karstākajiem sarunu tematiem. “Latvijas Valsts ceļi” skaidro – uz valsts pārziņā esošajiem ceļiem bedres veidojas galvenokārt sen neremontētajos posmos.
“Tie ir tikai aptuveni 300 kilometri, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī,” norādīja “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova.
Ja uz valsts nozīmes autoceļa izveidojusies tiešām bīstama bedre, tā jāaizlāpa 24 stundu laikā. Savukārt kompensācija par sabojāto auto atkarīga no apdrošinātāja – dažās polisēs tā iekļauta automātiski, daļa uzņēmumu prasa piemaksāt, citi bedru radīto skādi nesedz vispār.
Nozares asociācijā svārstīgo pieeju skaidro ar minimālajām apdrošinātāju izredzēm zaudējumus piedzīt no autoceļu uzturētājiem.
“Ja tas būs līdzens ceļa gabals ar zīmi 90, kur nav neviena zīme, ka tās ir bedres, un pēkšņi asfalta vidū ir asa bedre, tad varbūt ko piedzīt var, bet, ja tas ir Latvijas ceļš klasiskais, nolāpīts no vienas vietas un ar zīmi, ka nelīdzens ceļš, par šādā ceļa posmā par pārsistu riepu kaut ko piedzīt būs faktiski neiespējami,” atzina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.
Gadā apdrošināšanas atlīdzībās tieši par bedrēs sabojātajiem auto izmaksā vidēji vienu miljonu eiro. Vissliktākā situācija esot Rīgā, vislabākā – nesen remontētājos valsts nozīmes autoceļu posmos. Un ceļiem, kuru remontu līdzfinansējusi Eiropas Savienība, uzturēšanas darbi jāveic obligāti.
“Tieši tāpat būtu jārīkojas uz visiem autoceļu posmiem neatkarīgi no tā, par kādiem līdzekļiem viņi ir remontēti, diemžēl naudas trūkuma dēļ tas šobrīd nenotiek,” atzina Kononova.
Jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) līdzekļu pieplūdumu nozarē nesola, pat otrādi, jo pēc 2020.gada ceļu remontiem vairs nepienāksies Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tāpēc līdzekļi jāmeklē pašu saimniecībā.
“Ir problēmas ar iepirkumiem, ir aizdomas par uzcenojumiem iepirkumos, ir problēmas tieši ar kvalitātes kontroli,” atzina Linkaits. Viņš gan pagaidām to domā vispārīgi, nevis par kādiem konkrētiem projektiem.
