4. maršruta autobusa šoferis vairs nav spējīgs turpināt darbu. Veicot kārtējo reisu garām sadursmes vietai, viņam kļuva slikti ar sirdi, un bija jāsauc ātrā palīdzība.
Sadursmi izraisījušais autovadītājs ir miris, bet viņa līdzbraucēja stāvoklis ir tik smags, ka viņu pat nav iespējams operēt.
Dzeltenu narcišu paklājs atzīmē vietu, kur piektdienas rītā gāja bojā arhitekts Matīss Mailītis. Viņa vadītais “Alfa Romeo” iebrauca pretējā joslā un ietriecās ''Rīgas satiksmes'' autobusā, kas tikko bija izbraucis no pieturas un turpināja ceļu uz Piņķiem. Viena no policijas versijām ir, ka vadītājs ir novērsies no ceļa. Tūlīt pēc avārijas visi trīs cietušie tika nogādāti Gaiļezera slimnīcā, bet Mailīša traumas bija pārāk smagas.
“Mums atveda visus trīs, bet viens nomira operāciju zālē, neko nepaguvām pat izdarīt. Otram ir ļoti smagi, trešais ir mājās jau, bet tur psiholoģiski ir ļoti smagi,” LTV pastāstīja Traumatoloģijas klīnikas vadītāja vietnieks Andris Vikmanis.
Sadursmē cietušais autobuss atrodas auto parkā, bet šoferītis pagaidām darbu turpināt nespēj.
“Jau pirmajā dienā viņam bija šoks, pēc tam izgāja darbā, bet braucot garām tai vietai pa šo pašu maršrutu, palika slikti ar sirdi un tika izsaukta ātrā palīdzība,” atklāja “Rīgas satiksmes” runasvīrs Viktors Zaķis.
“Rīgas satiksmei” ir noslēgts līgums ar krīzes centru “Skalbes”, kur piedāvā psihologa palīdzību, pārsvarā gan avārijās cietušiem pasažieriem. Avārijā iesaistītā autobusa vadītājs piekritis psihologu konsultācijām.
“No katras avārijas ir jāmācās, vai mēs zvanām pa telefonu, rakstam īsziņas pie stūres,” atgādina Zaķis.
“Tur ir vienmēr jāsaprot, ka tu uz ceļa neesi viens. Un ja pretī būtu cits vieglais? Tur varēja būt vēl daudz smagāk,” pieļauj Vikmanis.
Ārsti skaidro, ka pēc avārijām nereti seko vairākas operācijas, lai lauztos kaulus atkal savienotu. Un avārijās cietušie slimnīcās nereti pavada nevis dienas, bet mēnešus.
Melno statistiku cer labot ar fotoradariem
Eiropas Savienībā pērn katru dienu autoavārijās vidēji gāja bojā 71 cilvēks, bet gadā - 26 000. Latvija ar 94 bojāgājušajiem uz vienu miljonu iedzīvotāju šajā melnajā sarakstā ieņem trešo sliktāko pozīciju – vēl vairāk cilvēku avārijās zaudē dzīvību tikai Rumānijā un Bulgārijā.
Par iespējām uzlabot situāciju otrdien, 12.aprīlī, spriests Ceļu satiksmes drošības padomes kārtējā sēde – tajā ziņojumus par pagājušo gadu uz Latvijas ceļiem uzklausīja bez garām diskusijām.
Lai arī statistika par ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem Latviju ierindo Eiropas Savienības lejasgalā, datus var traktēt dažādi. Salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad Latvijā uz vienu miljonu iedzīvotājiem bija visvairāk ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo visā Eiropas Savienībā, pērn situācija, lai arī slikta, tomēr uzlabojusies par 11%. To uzsver arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), noraidot kritiku par pārāk pasīvu darbību situācijas uzlabošanā.
CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš uzsvēra, ka samazināt avārijās bojāgājušo skaitu par 60% desmit gadu laikā nebija izdevies nevienai valstij, “tas skaitlis ir milzīgs, mēs bijām pirmajā vietā bojāgājušo skaita samazinājuma ziņā visā Eiropā".
“Tagad jau atkal virzāmies uz priekšu, jo situācija, ar ko mēs sākām, bija ļoti bēdīga, bet tagad mēs ejam uz priekšu un tam vajag lielu naudu,” atzina Lukstiņš.
Valsts policija gan situācijas nopietnību atzīst, to saistot ar pārlieku lēno fotoradaru ieviešanu. Policija uzsver – ceļu posmos, kur uzstādīti jau esošie 16 radari, negadījumi ar bojāgājušajiem vairs nenotiek.
Avārijas notiek gan arī tāpēc, ka vadītāji runā pa mobilo telefonu vai sēžas pie stūre reibumā, tomēr galvenās cerības situācijas uzlabojumā liktas tieši uz fotoradariem. Šogad plānots uzstādīt 24 jaunus radarus un izsludināts iepirkums par vēl 84 kontroles ierīču iegādi.
To atzinīgi vērtē arī ceļu satiksmes negadījumu eksperts Oskars Irbītis, gan kritizējot arī satiksmes infrastruktūru, piemēram, uz atsevišķiem Latvijas autoceļiem izveidotās pusjoslas.
“Mums vadītāji neprot pa šīm joslām braukt, viņi neprot uzvesties uz šī ceļa, viņi mēģina uzvesties tāpat kā uz šī ceļa arī uz citiem ceļiem, un beigu beigās ir tā, ka rodas frontālas sadursmes uz šiem ceļiem, biežāk ir uzbraukumi velosipēdistam. Jo gājējs uzskata, ka tā ir josla viņam, vadītājs, kas brauc lēnāk pa citu plūsmu, uzskata, ka tā ir viņam, un velosipēdisti ar pārliecību brauc, ka tā ir speciāli viņu josla,” problēmas raksturoja Irbītis.
''Latvijas Valsts ceļi'' jau pauduši gatavību izvērtēt šādu joslu likvidēšanu, tā vietā pamīšus katrā virzienā ieviešot apdzīšanas joslu.
