Drošības policija saistībā ar balsu pirkšanu turpina izmeklēšanu sešos kriminālprocesos un neizslēdz, ka aizdomās turēto skaits var vēl pieaugt. Likumsargi uzskata, ka būtu jādiskutē par bargākiem sodiem vēlētāju balsu pircējiem.
Kļuvis zināms, ka Drošības policija par aizdomās turētajiem atzinusi vēl divus cilvēkus, kuri iespējams, šā gada oktobrī uzpirka vēlētājus, lai tie balsotu par kādu konkrētu partiju. Tādējādi aizdomās turēto skaits pieaudzis līdz sešiem.
„Šobrīd sešām personām ir piemērots procesuālais statuss – aizdomās turētais, un vienam no aizdomās turētajiem pēc procesa virzītāja lūguma tiesa šomēnes piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu. Pārējiem šobrīd piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar apcietinājumi,” Latvijas Radio informēja Drošības policijā, piebilstot, ka apcietinājumu lūdz piemērot, ja ir pamatotas aizdomas, ka aizdomās turētais varētu kavēt izmeklēšanu.
Divarpus mēnešos kopš vēlēšanām policija sākusi kopumā septiņus kriminālprocesus par iespējamu balsu pirkšanu, nopratināti gandrīz 200 liecinieki. Šie skaitļi uzskatāmi par augstu rādītāju, secina Drošības policijā.
„Jā, tas ir salīdzinoši daudz. Vienlaikus var atzīmēt, ka seši kriminālprocesi tika uzsākti arī par 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, bet vienalga šajās vēlēšanās gan kriminālprocesu skaits, gan personas, kurām piemērots aizdomās turamā statuss, ir salīdzinoši liels rādītājs,” norādīja DP pārstāvis.
DP atturas minēt konkrētas partijas, kuru labā varētu būt notikusi balsu pirkšana. Latvijas Televīzijas raidījums „De Facto” iepriekš ziņoja, ka kriminālprocesi ierosināti ne tikai saistībā ar Dzintara Zaķa pārstāvēto „Vienotību” un Latgali, bet arī pārkāpumiem, kas saistīti ar citu partiju sarakstiem.
Viens no septiņiem Drošības policijas uzsāktajiem kriminālprocesiem par iespējamu balsu pirkšanu decembra sākumā nodots Latgales tiesu apgabala prokuratūrai, bet šīs lietas detaļas gan pašlaik netiek izpaustas.
„Attiecīgajā lietā ir apsūdzēta viena persona par 90.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu,” informēja prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe.
Krimināllikuma 90.panta 2.daļa saistīta ar apzinātu kavēšanu brīvi vēlēt, un par to var sodīt ar trim gadiem cietumā. Drošības policijā uzskata, ka jāizvērtē nepieciešamība pēc diskusijas par stingrāku sodu noteikšanu vēlētāju balsu pircējiem.
„Šobrīd sankcija par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir salīdzinoši maza – maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz trīs gadiem. Līdz ar to, mūsuprāt, ir nepieciešams izvērtēt, vai tiešām šī sankcija ir samērīga ar nozieguma smagumu, kas ir izdarīts pret vienu no valsts konstitucionālajām pamatvērtībām, pamatprincipiem,” uzskata DP.
No 2005.gada, kopš balsu pirkšanas izmeklēšana ir DP kompetencē, ierosināti 15 kriminālprocesi, no tiem 12 tieši saistībā ar apzinātu kavēšanu brīvi vēlēt. Kriminālvajāšanai nodoti 10 no tiem pret kopumā 20 personām, no kurām 19 tiesa vēlāk atzinusi par vainīgām.
Jaunais Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets iepriekš norādījis, ka kriminālprocesi par iespējamo balsu pirkšanu vēlēšanās ir viena no Drošības policijas šā brīža prioritātēm, un to izmeklēšanā tiekot ieguldīti ļoti lieli resursi. Izmeklēšanas termiņus policija atturas prognozēt, bet neizslēdz iespēju, ka atsevišķos kriminālprocesos lēmumus par lietas tālāku virzību varētu pieņemt jau salīdzinoši drīz.
