''Šeit viņām galvenais uzdevums ir apēst zāli – to, ko var to apēst; ko nevar apēst, to nomīdīt, kas arī labi, tā kā ar laiku šeit varētu veidoties arī kaut kas līdzīgs tādai parkveida ainavai,'' stāsta mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis, rādot elektriskā gana ieskautu aploku, kur 7 hektāru platībā tagad darbiņš ir gaļas liellopiem. Tieši tā - govīm tas ir darbs, tā vairākkārt uzsvērs Jānis Andrušaitis.
Uz sava saimnieka saucienu Galovejas govis ar mazuļiem un bullis Baltais Princis atbild ar steidzīgu riksi, jo zina, ka sagaida kāds gardums.
''Tas ir ciltstēvs – skaistulis Baltais Princis. Galoveju šķirnei ir raksturīgi, ka ir arī baltā krāsa ar tādām skaistām melnām austiņām un melnu purnu, šīs visas ir simtprocentīgi Galoveja šķirnes,'' lepojas Andrušaitis.
Šeit, pie Zvārtes ieža, ganās gaļas liellopi, bet mobilā ganāmpulka strādnieki ir arī aitas, stāsta Andrušaitis:
''Šobrīd liellopi ir 54, un palīgos ir 220 aitas vēl. Ganāmpulki ir sadalīti pa trijām vietām,
šobrīd ir pie Jelgavas, var teikt, gandrīz pašā pilsētā, viens ganāmpulks ir pie Valkas, nu jau viņš ir otrajā saimniecībā.''
Dabiskās pļavas Latvijā ir vērtība, kas ir izzūdoša, un nav nemaz jābūt ilgdzīvotājam, lai varētu spriest, ka puķes, augi, kas mūsu pļavās bija raksturīgi pat tikai vēl pirms gadiem 20, jau ir retums. Tieši tas, kā stāsta projekta pārstāve Liene Brizga-Kalniņa, ir viens no mudinājumiem rīcībai:
''Pirms 100 gadiem 30 procentus no Latvijas klāja dabiskās pļavas, bet tagad tas skaitlis ir 0,3-0,7 procenti, un dabas eksperti tieši šobrīd to dabas skaitīšanas ietvaros arī mēģina apzināt, bet nu skaidrs, ka mums šī dabas vērtība ir izzūdoša. Tas, ko mēs gribam ar projektu panākt, ka tiek novērtēta šī dabas vērtība, tiek novērtētas dabiskās pļavas kā kultūrvēsturiskā vērtība, jo tās jau ir tās mūsu Jāņu pļavas, tās puķu pļavas, par kurām dzied tautas dziesmās, tās, kurās ir tās trejdeviņas jāņuzāles savākt Jāņu vainagam.''
Bet mobilais ganāmpulks ir tikai daļiņa no projekta, tas ietver arī zinātnisko izpēti un vēl citas darbības jomas, skaidro Brizga-Kalniņa:
''Mums projektā darbojas arī 12 saimniecības visā Latvijā, kur katra pie sevis atjauno dabiskās pļavas, izmēģinot dažādus paņēmienus gan ar šo pašu noganīšanu, gan ar inovatīvākiem paņēmieniem, piemēram, velēnu pārnese, dabisko pļavu puķu sēklu izsēšana, līdz ar to tas ir daudz vairāk nekā mobilais ganāmpulks. Projekta ietvaros vēl darīsim šo četru gadu laikā mēs vērtēsim, kādi produkti varētu rasties no dabiskajām pļavām, jo ir skaidrs, ka te ir augi, no kuriem var rasties tējas vai kāda kosmētika, te ir gaļa, te ir medus. Tas ko
mēs gribam parādīt, ka produktiem, kas nāk no šādas pļavas, ir vēl papildu pievienotā vērtība.''
Reizē ar ziņu par mobilā ganāmpulka darbību interese par to radusies arī zemju privātīpašniekiem, kuri būtu ieinteresēti savā teritorijā izmantot šādu pakalpojumu.
''Šobrīd projekta ietvaros mēs mobilo ganāmpulku varam nosūtīt uz tām vietām, kur ir Eiropas Savienības prioritārie zālāju biotopi, kas ir īpaši aizsargājami un atrodas ''Nature2000'' teritorijās. Ja šīs lietas sakrīt, tad jā, mēs esam priecīgi, ka mums ir jauni sadarbības partneri. Bet, redzot to, ka interesējas arī cilvēki, kuriem dabiskās pļavas nav šajās īpaši aizsargājamās teritorijās, mēs arī domājam par to, kā mēs varētu to tālāk attīstīt, tas varētu izveidoties par tādu atsevišķu pakalpojumu tiem, kuriem pļavas citādāk uzturēt ir sarežģīti,'' klāsta Brizga-Kalniņa.
Latvijas Dabas fonda pārstāvji vērtē, ka šovasar mobilajam ganāmpulkam vēl darba daudz, taču projekts ilgs četrus gadus, bet pats galvenais - lai arī pēcāk būtu tam turpinājums.
