Vienīgais no Baltijas atmodas līderiem, kurš joprojām ir saglabājis vietu politiskajā “vip” zonā, ir Edgars Savisārs – Tallinas mērs. Tieši viņam pieder ideja par Baltijas ceļa organizēšanu.
Bijušais Igaunijas atmodas līderis Edgars Savisārs laipni sagaida Latvijas Televīzijas komandu, taču vietējiem žurnālistiem viņš nav tik pieejams. Igaunijas Centra partijas vadītājam pārmet ciešu draudzību ar Maskavu un pat sadarbību ar bijušās Padomju Savienības Valsts drošības komiteju (VDK). Šos pārmetumus viņš kategoriski noraida.
Ideja par Baltijas ceļu patiešām piederot igauņiem, taču bijušais Igaunijas atmodas līderis vairs neatceras, kurš to ierosinājis. Viņš uzsver, ka situācija 1989.gadā joprojām bija trauksmaina un Maskava varēja pielietot spēku: „Jā, tā radās pie mums, bet es gribu precizēt, ka tie nebija domāti kā svētki.”
Igaunijas atmodas kustības muzejā no fotogrāfijām uz raugās jauns ideālists ar mazliet lokainiem matiem. Savisāram bija trīsdesmit deviņi gadi, kad notika Baltijas ceļš. Pirms tam Tallinā un citviet jau bija notikušas plašas demonstrācijas, un pastāvēja risks, ka cilvēki nesapulcēsies, tomēr – viss izdevās.
„Es domāju, ka tā lielā mērā bija arī Gorbačova kļūda. Tā, ka viņš vēlāk paziņoja, ka Baltijas separātisti - redziet, arī mūs savulaik sauca par separātistiem - ka Baltijas separātisti mēģina lauzt Padomju Savienību, tas arī deva rezultātu. Varbūt - ja Gorbačovs rīkotos klusāk, neko nebūtu teicis, rezultāts būtu mazāks. Mums bija jābūt gataviem, ka no Maskavas var sekot kardināli soļi, taču, paldies Dievam, to nebija. Bija propagandas akcija, kurā mūs kritizēja,” saka Savisārs.
Pēc 25 gadiem saglabājies maz dokumentālu pierādījumu par Baltijas ceļa organizēšanas sākumu. Bijušais Latvijas Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns atceras tikšanos Lietuvas pilsētā Panevēžā, kur šī ideja izskanējusi. Diemžēl rakstisku pierādījumu tam nav. Ir Pērnavā kopīgi parakstīts memorands un protokols no Baltijas padomes tikšanās Cēsīs.
Dažus kilometrus no Cēsīm, Kalna dzirnavās Lenčos notika Baltijas padomes tikšanās, kur apspriesta arī Baltijas ceļa organizēšana. Kāda sieviete, kas palīdzējusi mātei tās organizēšanā, atceras, ka viņai piekodināts nevienam neko nestāstīt. Zināma slepenība tika saglabāta visas organizēšanas laikā.
Lietuvas galvaspilsētā par Baltijas ceļu atgādina siena Lietuvas karoga krāsās, kur katrā ķieģelī iegravēts kāda cilvēka vārds. Lietuvas atmodas kustības “Sajūdis” birojs saglabāts gluži neskarts, kā pirms 25 gadiem. Pretēji Latvijas Tautas frontei, organizācija nav likvidēta un joprojām aktīvi darbojas.
Bijušais Lietuvas tautas kustības “Sajūdis” vadītājs Vītauts Landsberģis uzskata, ka Baltijas ceļam bija milzīga loma nāciju pašapziņas veidošanā: „Tas bija svarīgs signāls mums pašiem, ka mēs nebaidāmies, ka mēs esam patstāvīgi. Mēs risinām pašu svarīgāko jautājumu – brīvību! Neatkarību no iekarotāja! Un, ja miljons iziet ar šādu apziņu, tad tas ir spēks, vispirms jau mums pašiem, ka esam un varam panākt šo mērķi.
LTV intervija ar Lansberģi notiek kādā nelielā Viļņas kūrortpilsētā. Bijušais eiroparlamentārietis patlaban pagājis malā no lielās politikas. Tomēr viņš joprojām Lietuvā ir ļoti cienījama persona, un žurnālisti stāv rindā pēc intervijām ar viņu.
„Vairāk atklātības nenozīmē pusi no atklātības. Piemēram, to var un to nevar. Nē, tā nav! To, ko mēs prasījām – valsts pārbūvi. Viņi varēja domāt, ka tas grauj valsti, bet mūsu gadījumā tā bija valsts reforma, reforma labākiem laikiem, reforma demokrātijai, reforma, iespējams, kaut kādai savienībai, kurā valstis pašas lemj, vai tās vēlas būt šajā savienībā vai arī ne. Nevis Kremlis un nevis vecā komunistiskā vara lemj, kas jūs tādi esat. Tauta lemj. Un viņi paši bija tādās kā lamatās – kā tu iesi pretim tautai?” stāsta Landsberģis.
Lai gan Baltijas ceļš oficiāli bija protests pret noziedzīgo Staļina – Hitlera paktu, domās ikviens cerēja uz neatkarību. Jau pirms tam bija pieņemtas neatkarības deklarācijas, bet protesta akcijai bija jāiedrošina cilvēki.
