Baltijas lauksaimniecības ministri: Eiropas tiešmaksājumi ir jāizlīdzina straujāk

Visu triju Baltijas lauksaimniecības ministri uz tikšanos Mālpils muižā ieradās jau vakar, lai pirms nākamnedēļ Briselē gaidāmā Eiropas Savienības samita par nākamo Eiropas daudzgadu budžetu precizētu valstu pozīcijas lauksaimniecības jautājumos. Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma atzīst, ka sarunas nebija vieglas: „Diezgan sarežģīta tikšanās bija, jo Briselē arī cita līmeņa cilvēki šobrīd runā un gatavo mūsu valstu kopējo pozīciju un mēs visu laiku saņēmām šo informāciju. Ne jau lauksaimniecības ministri to lemj, bet to lemj valstu vadītāji.”
Zemkopības ministre atzina, ka ES daudzgadu budžetā valstīm ir dažādas intereses un zemniekiem būtiskajā tiešmaksājumu jautājumā šodien ir izdevies vienoties par vispārēju kopēju Baltijas valstu viedokli. Proti, ka atšķirīgie tiešmaksājumi ES līmenī ir jāizlīdzina straujāk nekā piedāvā Eiropas Komisija un Parlaments.
„Tas ir ļoti vispārējs viedoklis. Es negribu precizēt, kāpēc tas ir tik vispārējs, jo nav tik viennozīmīgi, ka mēs varam (..). Nu mums ir tomēr, katrai valstij dažādas intereses, nevis lauksaimniecībā, bet kopumā valstī. Līdz ar to šis ir tas, ko kopumā varam pateikt - šai tiešmaksājumu tuvināšanai jābūt ātrākai nekā ir šobrīd piedāvāts,” skaidro L. Straujuma.
Latvijas nostāja nav mainījusies - Latvijas zemniekiem tiešmaksājumi 80% apmērā no ES vidējā līmeņa jāsaņem jau no 2014.gada. Pēdējā oficiālajā Eiropas priekšlikumā šo līmeni piedāvāts sasniegt pakāpeniski septiņu gadu laikā. Lietuva neprecizē savu nostāju šajā jautājumā, taču norāda, ka dara visu savu zemnieku labā. Lietuvas lauksaimniecības ministrs Vigilijs Jukna: „Tas tiek runāts augstākā līmeņa sarunās. Mēs gribam maksimumu, ko var izdarīt un mēs to darām. Rezultāts jau būs pavisam drīz. Vajag pagaidīt nedēļu. (..) Mēs zinām, ka kopējais Eiropas budžets samazinās, bet mēs gribam, lai finansējums lauksaimniecībai tik ļoti nesaruktu, un mēs saviem zemniekiem cenšamies panākt vislabākos nosacījumus.”
Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders atzīmēja, ka Igaunija vēlētos, lai tās zemnieki tiešmaksājumos saņemtu 90% no ES vidējā līmeņa un iespējami ātrāk. Taču šāds līmenis arī turpmākajos septiņos gados nav reāli sasniedzams. Būtu labi, ja igauņu zemnieku tiešmaksājumi līdz 2017.gadam pakāpeniski sasniegtu 75% no vidējā līmeņa, sacīja ministrs V. Sēders: „Nereāli ir arī 80% no 2014.gada. Vajag skatīties, ko ir reāli panākt. Mēs visi gribam vairāk. Igaunijas, arī Latvijas un Igaunijas, nostāja ir - lai konkurences nosacījumi būtu vienlīdzīgi. Tā ir pirmā prioritāte, domājams arī latviešiem un lietuviešiem. Tā kā 80% vai 90% - varam izteikt dažādus procentus, bet tie nav reāli.”
Jau vēstīts, ka nākamceturtdien Briselē atkal ieradīsies visu Eiropas Savienības valstu vadītāji, lai sēstos pie sarunu galda un lemtu par nākamo Eiropas Savienības septiņu gadu budžetu un tajā atvēlamo naudu lauksaimniecībai.