Kariņš sacīja: "Mēs turpināsim darbu ar mūsu kolēģiem, un esmu pārliecināts, ka sekos tālākas vai stingrākas sankcijas. Mēs kā Baltijas valstis esam vienisprātis redzējuši, ka tas jau bija jāizdara agrāk. Sankcijas ir nozīmīgas tad, kad tās ir plašas pa visu pasauli. Mēs strādājam un strādāsim ar mūsu partneriem, lai panāktu mūsu mērķi – izolēt Krievijas ekonomiku, lai tai būtu arvien mazāk naudas, ar ko finansēt savu nežēlīgo kara mašinēriju."

Arī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pauda, ka Eiropas Savienībā (ES) patlaban ar sankcijām izdarīts daudz, taču var darīt vēl vairāk, vēršoties pret Krievijas naftu un gāzi.

Savukārt Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte teica: "11. aprīlī biju Kijivā un Borodjankā. Tas, ko es tur redzēju, mani satrieca. (..) "Russkij mir" īstā seja ir cilvēku masu apbedījumi, nogalināti bērnu sapņi un sagrautas ēkas. Ukrainā notiek cīņa starp labo un ļauno, cīņa starp tirāniem un brīvību, cīņa par to, kā pasaule un Eiropa izskatīsies nākotnē. Šī cīņa ir saistīta ar katru no mums."

"Kamēr ļaunums nav uzvarēts, mums nav tiesību būt nogurušiem vai šaubīgiem, jo gan mūsu nogurums, gan šaubas būtu sabiedrotie agresoram,"

viņa pauda.

Šimonīte norādīja, ka jau tagad sankcijas pret Krieviju dod rezultātu, par ko liecina Krievijas propagandas centieni pasauli pārliecināt par pretējo. Viņasprāt, "nevajag noņemt kāju no ātruma pedāļa" – svarīgi turpināt spiedienu uz Kremli, paplašināt sankcijas, vienoties par sankcijām enerģētikas jomā, kā arī Krievijas banku atslēgšanu no SWIFT sistēmas.

Aizsardzība Baltijas reģionā

Baltijas valstu premjeri uzsvēra, ka jāturpina stiprināt savas aizsardzības spējas, pieminot, ka visās trijās Baltijas valstīs nolemts kāpināt aizsardzībai atvēlētos izdevumus.

Vienlaikus Kallasa norādīja, ka Baltijas premjeru tikšanās laikā pārrunāts, kā savstarpēji sadarboties laikā, kad Krievijas agresijas Ukrainā dēļ drošības situācija Eiropā ir ļoti mainījusies. Lai arī NATO dubultoja savu klātbūtni reģionā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tomēr ir Krievijai jāparāda, ka jebkāda agresija pret kādu NATO valsti ir lemta neveiksmei.

"Jebkurš šāds trieciens tiktu nekavējoties atvairīts, un tas Krievijai ir jāsaprot," sacīja Kallasa.

"Mums jābūt aizsardzībai tikpat labai kā uz zemes, tā arī jūrā un gaisā," uzsvēra Kallasa.

Arī Kariņš norādīja: "Prasām ne tikai pastāvīgu NATO klātbūtni, bet varētu teikt - vienu jauna tipa NATO klātbūtni, kas balstīta uz to, ka nekāds iebrukums vai potenciāls uzbrukums nevarētu notikt, jo mūsu spējas aizstāvēties un panākt uzvaru būtu nepārprotamas jau no pirmās dienas."

Atteikšanās no Krievijas gāzes

Viens no svarīgākajiem tematiem Baltijai ir atteikšanās no Krievijas gāzes.

"Jau šodien ne Latvija, ne Igaunija, ne Lietuva neiepērk Krievijas gāzi un mēs strādājam kopā, lai to nodrošinātu arī nākotnē. Šeit atslēgas vārds – sadarbība. Tā ir nepieciešama, lai mēs, strādājot kopā, varētu ne tikai pilnībā atbrīvoties no Krievijas gāzes un ar to saistītām iespējamām politiskās ietekmes svirām, bet arī varētu nodrošināt mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem drošu un izmaksu ziņā konkurētspējīgu enerģiju," norādīja Kariņš.

Igaunijas premjere pauda gandarījumu, ka Latvija piedalīsies Paldisku termināļa projektā. Caur to plānots saņemt gāzi jau nākamajā apkures sezonā.

Vēlāk Latvija plāno attīstīt savu termināli, un tad katrā valstī būs pa vienam gāzes piegādes punktam. Valstu vadītāji norādīja, ka savienojumi ar Poliju un Somiju došot iespēju noslogot visus trīs termināļus, tajā pašā laikā projekti starp valstīm būtu jāsaskaņo.

"Ir svarīgi uzsvērt, ka stratēģijas un investīcijas būtu jāsaskaņo savstarpēji, lai mēs redzam visu kopējo ainu bez tāda riska, ka kāds varbūt būs nevajadzīgs. Ja Eiropas Savienības soļi atteikties no Krievijas gāzes tiks īstenoti, es neredzu risku, ka kāds būtu lieks," sacīja Lietuvas premjere.

Baltijas premjeri arī pauda atbalstu Ukrainas dalībai Eiropas Savienībā. Kā teica Šimonīte, Ukraina to ir pelnījusi, jo

par centieniem pievienoties Eiropas ģimenei katru dienu maksā visdārgāko iespējamo cenu.

Baltijas valstu premjerministri arī vienojās par kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas īstenoto uzbrukumu Ukrainā, un prasot tā pārtraukšanu, paužot stingru atbalstu Ukrainai un uzsverot nepieciešamību stiprināt NATO klātbūtni Baltijas reģionā.

Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Šogad Latvija ir prezidējošā valsts šajā formātā, iepriekšējā reize bija 2019.gadā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.