Ar ziedu pušķi, kas lielāks par viņu pašu, mazais Jeremijs stāv zem lidmašīnas. Divi zēni, paskrienot viņam garām, apspriež, ka kļūs par pilotiem. Viņi steidzas pie lidaparātiem, kuriem blakus ganās aitas un staigā vistas. Tāda ir pirmā diena jaunajā Bārbeles zēnu pamatskolā. Jauno tēvu skolā “Saknes un spārni”.
“Tā kā mēs esam sapulcējušies Mazā prinča valstī, tad teikšu ar mazā prinča vārdiem – īsti mēs redzam tikai ar sirdi!” saka priesteris, zēnu skolas idejas autors Andrejs Mediņš.
Redzēt ar sirdī te mācīs gan skolas solā – mazās klasēs un ar “Montessori” paņēmieniem, gan ikdienā – tēviem un dēliem esot kopā darbos. Kopjot vistas un aitas, gatavojot ēst vai mazgājot grīdas. Cik tas svarīgi, priesteris Andrejs Mediņš saprata, strādājot ar atkarīgiem cilvēkiem, kurus vienoja tēvu uzmanības trūkums.
“Tā ir milzīga problēma. Ir ļoti daudzi puikas, kas izrāda interesi par skolu, bet kuriem nav šo tēvu. Vienkārši nav. Mums ir ļoti daudz tēviņu un maz tēvu. Katram bērnam ir ļoti svarīgi, ka ir kāds cilvēks, kas ir gatavs viņa dēļ augt, lidot, piedzīvot, mācīties, kopā dalīt šo dzīves laiku,” saka priesteris.
Lidošanai šajā skolā ir īpaša vieta. Zēni Bārbelē varēs apgūt aviācijas pamatus. Jau ir gatava speciālā klase, ka arī vairāki lidaparāti stāv ārpusē. Tas viss, kā arī skolas ēkas un apkārtnes sakopšana, kļuva iespējams, pateicoties ziedojumiem.
“Puišiem ir jāmācas, jānodarbojas. Un tālāk jau parādīsies, kurš izšķilsies no šīs ligzdas kā pilots. Es esmu pārliecināts, ka mēs redzēsim mūsu aviolīnijās šeit uzaugušus pilotus,” saka ziedotājs Gints Dandzbergs.
Augt un attīstīties zēniem palīdzēs septiņi skolotāji. “Skolotāji pie mums ir gan sievietes, gan vīrieši. Un īpašs prieks ir par vīriešiem, par pedagogiem, kas ir atnākuši uz mūsu skolu. Neviens nebija speciāli saukts vai aicināts. Tas ir sirds aicinājums, kas viņus ir atvedis uz skolu,” saka Bārbeles zēnu pamatskolas direktore Ilona Blūma.
Dabaszinību pasniedzējam Agnim Bušam šī zinību diena ir divreiz īpaša – skolas gaitas uzsāk gan viņš pats, gan viņa divi dēli: “Parastā skolā nav tā laika, lai saprastu. Vienkārši iekal to visu, un tas ir arī viss. Tāpēc bieži saka – kur man tas dzīvē noderēs. Nu, nenoderēs, tāpēc ka tu to nepaspēji saprast.”
Liela daļa no tiem skolēniem, kas tagad mācīsies Bārbelē, ir ne tikai no šīs apkārtnes, bet arī no Rīgas, kas atrodas vairāk nekā 70 km attālumā. Tas nozīmē, ka brauciens uz skolu būs gana ilgs. Arī vecākiem ir iespēja palikt šajā skolā - 3.stāvā atrodas viesnīca. Taču tēviem, kurus te gaida visvairāk, nebūs iespēja tikai nakšņot. Viņiem būs jāpiedalās gan mācībās, gan ikdienas darbos.
“Mēs esam no Jaunmārupes, un tie ir 74 km. Bet mēs esam gatavi izvadāt, jo, ja mēs mēram kilometrus un viņa nākotni, mēs esam gatavi ieguldīt šo laiku un attālumu,” saka skolas audzēkņa mamma Helga.
“Sākumā izskatās, ka mana sieva brauks, bet trešdienās savu darba dienu ziedošu es. Un tad jau redzēs, ko es varēšu darīt te,” stāsta Atis, skolas audzēkņa tēvs no Ikšķiles.
Priekšā vēl daudz darāmā un plāni vēl vienai skolai. “Mēs meklējam kādu jauku vietu netālu no Bārbeles tēvu skolas, lai izveidotu un atjaunotu Kaucmindes skolu, kur atkal būtu darbs mammām kopā ar savām meitām. Ar tādu piebildi – vairāk nekā mājsaimnieces,” saka priesteris Mediņš.
