Pugačovu ģimenes vecākajam dēlam skolā pamanīja savainojumu uz kakla, bet otram brālim - skrambu uz vaiga. Vecāku paskaidrojumus Lielbritānijas sociālais dienests neuzskatīja par pietiekamiem un plānoja bērnus no ģimenes izņemt.
Kā LTV7 ziņu žurnālistam Danilam Smirnovam stāstīja Pugačovu pāris – sociālais dienests piespiedis parakstīt dokumentu, kurā atzīst vardarbību pret bērniem.
"Tā bija reāla šantāža. Mums teica, vai nu jūs parakstīsiet vai mēs vedam prom jūsu bērnus. Skaidrs, ka mēs negribējām, lai mūsu bērnus atņem, mēs parakstījām un atdevām pases ar noteikumu, ka bērnus nodos pieskatīt mūsu radiem un draugiem, nevis atdos svešai ģimenei," stāsta bērnu tēvs Jevgeņijs Pugačovs.
Paši bērni noliedz, ka vecāki viņiem darītu pāri.
Atstājuši bērnus pie vecāsmātes, kas arī dzīvo Lielbritānijā, abi vecāki devās pēc palīdzības uz Latvijas vēstniecību Īrijā.
"Mēs visu tieši tāpat izstāstījām – kā bija patiesībā! Ka mēs gribam vest bērnus uz dzimteni, jo viņiem draud briesmas, ka mēs par viņiem uztraucamies. Vēstniecība izsniedza jaunus ceļošanas dokumentus bērniem," klāsta bērnu māte Aleksandra Pugačova.
Ceļā uz Latviju īru policija ģimeni lidostā aizturējusi, taču arī likumsargus vecāku stāstītais pārliecinājis, un viņi ļāvuši valsti pamest.
Ārlietu ministrija komentāros par to, kā izvērtējusi, vai palīdzēt ģimenei bēgt, savos komentāros ir skopa, vien norāda, ka konsulārie pakalpojumi sniegti tādā apjomā, kā nepieciešams. Pēc atgriešanās mājās ģimene ir Rīgas bāriņtiesas uzraudzībā.
"Decembra vidū mēs esam saņēmuši informāciju no Lielbritānijas – no sociālā dienesta, tiesas lēmumus, arī citus dokumentus, kurus mēs tulkosim, skatīsimies, bet jau līdz tam mēs bijām saņēmuši no vēstniecības informāciju, ka mums ir jāpārbauda, kā šajā ģimenē tiek aprūpēti bērni. Mēs arī to esam izdarījuši un konstatējuši, ka tur šobrīd nekādus augstus riskus mēs nesaredzam, lai bērnus vajadzētu šķirt no ģimenes," atzina Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
Lai arī Lielbritānijas tiesa iepriekš lēma, ka bērni jāved atpakaļ uz Apvienoto Karalisti, lai uz izmeklēšanas laiku izņemtu no ģimenes, britu sociālais dienests šādu prasību tomēr nav izvirzījis.
Jau ziņots, ka ģimene, kuras vārdus tiesas dokumentos nemin, kopš 2011.gada dzīvoja Lielbritānijā. Šogad oktobrī viens no bērniem – zēns, kuru tiesas dokumentos apzīmē ar iniciāli N. – ieradās skolā ar fiziskās ietekmēšanās pēdām uz kakla un gurna. Pēc iztaujāšanās viņš atzina, ka tās ir fiziskās ietekmēšanas sekas, un to izdarīja viņa māte un tēvs. Citam bērnam uz vaiga atklāta nezināmas izcelsmes skramba. Policijā bērnu tēvs atzina, ka pēdas uz zēna kakla atstājis netīšām, bet māte ziņojusi, ka skramba citam bērnam uz vaiga iegūta skolā.
Policija un vietējās varasiestādes uzskatīja, ka vecāku paskaidrojumi nav pietiekami, un līdz izmeklēšanas beigām nolēma nodot bērnus Lielbritānijā dzīvojošo vecvecāku aprūpē. Taču pēc dažām dienām bērni neieradās skolā un pārbaudē atklāts, ka vecāki pametuši vietējā apgabala robežas. Saskaņā ar tiesas rīcībā esošo informāciju visi seši Latvijas pilsoņi – vecāki ar četriem bērniem – devās uz Īriju, "lai izvairītos no lietas izskatīšanās", un no Īrijas plānoja doties uz Latviju.
Tomēr, kā Rus.lsm.lv norādīja TM Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra, no Lielbritānijas sociālā dienesta saņemtajos dokumentos nav ietverta prasība šos četrus bērnus izdot.
