Bauskas vecpilsētas krāšņumu jau daudzus gadu desmitus bojā ne vien laika zobs, bet arī pragmatiskā būvniecība. Tā Bauska jau pazaudējusi vēsturiskos dakstiņu jumtus.
Senajām ēkām kaitējumu nodara arī krietni paceltais ielas līmenis. Arī logi un durvis raibum raibie.
Mākslas vēsturniece Ina Līne uzsver, ka „vecpilsētā nav nesvarīgu detaļu, un ir ļoti būtiski sekot tam, lai, ja nu renovācija iesākas, kaut vai tikai fasādes renovācija, tas tiktu izdarīts pareizi un kvalitatīvi un netiktu pazaudēts tas, kas šajā celtnē vēl ir saglabājies”.
Labā ziņa esot tā, ka cilvēki kļuvuši ieinteresētāki senās apbūves saglabāšanā. 2017. gadā arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija veikta sešiem namiem. Arī 1821.gadā būvētajai Bauskas apriņķa skolai, kas sākotnēji bijusi vienstāvu ēka. Lielākās vēsturiskās vērtības tajā esot detaļas, piemēram, senās durvis un vērtnes.
„Tās ir vērtnes, kas pastāv no 1821. gada. Turklāt ne tikai pašas tās koka daļas, bet arī visi būvkalumi. Viņai ir otrā būvperioda jumtiņš. Viņai joprojām otrajā stāvā ir pieci logi no 19.gadsimta,” stāsta Ina Līne.
Pēdējos gados vēsturiskajā skolas ēkā atrodas bērnu un jauniešu centrs. Remontdarbi līdz šim lielākoties veikti iekštelpās, bet tagad pienācis laiks rekonstruēt apkures sistēmu un atjaunot fasādi.
Bauskas Bērnu un jauniešu centra apsaimniekojamās teritorijas pārzinis Ģirts Donerblics saka, ka centrs jau ar to rēķinājās, „vienīgi tie logu durvju remonti, tas varētu būt jautājums”.
Ēka ir pašvaldības īpašums, tāpēc ir cerības, ka aizķeršanās nebūs. Tomēr pēc aptuvenām aplēsēm nepieciešamie vairāk nekā 100 000 eiro pašvaldības budžetam esot gana smaga nasta.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (Nacionālā apvienība) atzīst, ka būs „jāskatās, vai šo projektu nevar sadalīt vairākās kārtās”.
„Optimāls variants būtu nevis viena gada laikā to izdarīt, bet, teiksim, divu gadu laikā. Tas, protams, ir krietni reālāk,” saka Ābelnieks.
Atjaunot vēsturiskās namu fasādes šogad ieplānojuši arī vairāki vecpilsētas namu privātīpašnieki.
